Gaidot Ziemassvētkus, neviļus mēģinām ieraudzīt eņģeli. Savās vai cita cilvēka acīs. Ak! Redakcijā mums ir pat savs ironisks teiciens – “eņģeļa daba”.
Gaidot Ziemassvētkus, neviļus mēģinām ieraudzīt eņģeli. Savās vai cita cilvēka acīs. Ak! Redakcijā mums ir pat savs ironisks teiciens – “eņģeļa daba”. “Pavilkšana uz zoba” ir veselīga, jo atgādina: lai kā censtos, cilvēks… nevar būt eņģelis. Un tomēr tik saprotama ir vēlēšanās būt gana labam citu acīs, būt pieņemtam, akceptētam.
Saskarsmes siltums. Pēc tā mēs katrs ilgojamies. Lai mums to dāvina. Vienkārši tāpat. Ne par ko. Par to, ka esam šai pasaulē. Gribas, lai, pamostoties no rīta, mājinieki ir priecīgi par to, ka mums kopā sākusies jauna diena. Ar nesteidzīgu (vai steidzīgu) rīta kafijas dzeršanu. Ar uzmundrinošu vārdu. Cilvēkos esot, gribas, lai nepagrūž mani malā. Bet tas nozīmē arī nestāvēt kādam citam ceļā. Vai arī – uzrunāt kādu un piedāvāt ceļa posmu paiet kopā.
Paveikt kaut ko labu. Ak, cik eņģeliski tas ir! Mana darbabiedrene, ar automašīnu iebraukusi dziļā peļķē, piestāj ceļmalā un māj ar roku citiem braucējiem. Sak, esiet uzmanīgi, priekšā ir peļķe! Retais mājienu ņem vērā. Cilvēki neuzticas. Tā vairumā gadījumu sabiedrībā raugās uz labdarību.
Nesen kāda rajona padome pauda laikrakstam pārmetumus, ka rakstījām – sadarbība ar pašvaldību ārvalstī sākusies kā humānā palīdzība. Patiesībā tā tas ir. Un tā tas turpinās joprojām. Taču, lai pazemojuma sajūta būtu mazāka, humānā palīdzība pārdēvēta par ekonomisko sadarbību. Kā palīdzēt nepazemojot un nepieradinot pie īpašās aprūpes? Kāds lauku paziņa stāsta, ka pāris reižu palīdzējis trūcīgiem kaimiņiem, uzdāvinot kartupeļus ziemai, bet tad jutis: kaimiņiem liekas – viņiem pienākas palīdzība. Pieradumam un slinkumam ir liels spēks. Ārzemnieki saka – nedot vis zivi, bet makšķeri rokā. Redzēju, kā Krievijā uz ielas ubago bērni. Mana roka jau ieslīdēja maciņā pēc rubļa, bet kāds igaunis piedāvāja bērneļiem panest viņa somu un nopelnīt atalgojumu. “Ej strādā!” viņš vēlēja. Ar šiem maģiskajiem vārdiem sākas cieņa. Pret sevi, citu cilvēku un valsti kopumā. Mācīties un strādāt – to var katrs. Vajag tikai gribēt un mazliet veiksmes palūgt eņģelim tur – augšā. Debesīs, kuru priekšā mēs visi esam vienādi. Meklējot eņģeļa atspulgu cits cita acīs.
