Nesen portālā “dzirkstele.lv” tika ievietots rakstiņš par to, ka kāds cilvēks dāvina kucēniņus. Jāteic, ka itin bieži cilvēki meklē palīdzību laikrakstā, lai izglābtu kādu dzīvu radībiņu vai atrastu tai jaunas mājas.
Reizēm jūtamies kā tāda dzīvnieku patversme. Mēs vienmēr cenšamies palīdzēt katrā konkrētajā situācijā. Tieši tāpēc izbrīnīja daži negatīvi komentāri par šo rakstu. Protams, cilvēki ir dažādi un dažādi ir viņu uzskati un attieksme pret dzīvniekiem. Tomēr nedomāju, ka šis ir tas gadījums, kad būtu jānorāda par likuma neievērošanu. Kucēniņiem šobrīd ir tikai mēnesis, bet īpašnieks jau meklē viņiem jaunas mājas un ir gatavs šos sunīšus uzdāvināt. Nav jau teikts, ka tas notiks tūlīt, tagad vienkārši vajag kucēniņu aizrunāt. Piekrītu, ka dzīvnieks nedrīkst būt negaidīta dāvana, jo tad tā var būt negribēta dāvana. Bet šajā gadījumā uzdāvināt nozīmē – atdot par brīvu. Saka, ka ar negatīvu attieksmi pat garšīgu zupu nevar izvārīt, tad kur nu vēl izdarīt kaut ko labu. Vai labāk būtu, ja kucēniņu saimnieks tos izmestu atkritumu tvertnē (tieši tur tika atrasta redakcijas mīlule Dzirkstīte Lola), noslīcinātu vai apraktu? Diemžēl šādi necilvēki paliek nesodīti. Bet šis cilvēks meklē sunīšiem jaunus saimniekus – tātad domā par kucēnu nākotni. Var jau gudri norādīt, ka tā ir kucēnu saimnieka bezatbildība, ka vajadzēja kuci sterilizēt un pieskatīt meklēšanās laikā, ka jāievēro dzīvnieku labturības prasības utt. Taču fakts jau ir noticis – sunīši ir piedzimuši, tātad šobrīd galvenais ir – atrast viņiem mājas. Bet ar pirkstu kratīsim pēc tam!
