Ligita Sirmule ir noslēpumaina un nopietna. Viņa šobrīd ir dzīves krustcelēs, jo ekonomiskās krīzes iespaidā bijusi spiesta apturēt ilgus gadus piekopto uzņēmējdarbību, viņai līdz šim bija divi lauku veikali. Ligita ir četru bērnu mamma, optimiste ar iekšējo starojumu. Viņai dzīve nešķiet kā bezizeju virkne. Tieši otrādi!
Pati saka, ka lielā mērā palīdz vārds. “Esmu mierīga. Šausmu stāstos par to, kas notiek apkārt, cenšos daudz neklausīties. Kāpēc jādomā par slikto?! Vienmēr ir jācer uz to labāko! Ja radīsies grūtības, tad arī domāsim, ko darīt,” saka Ligita.
Pazīstot daudz savu vārdamāsu, tostarp arī savā pagastā, kuras visas ļoti nopietni izturas pret dzīvi. “Esmu domājusi, ka Tirzā būtu reiz jāsarīko Ligitu salidojums,” viņa saka.
Pati ir vienīgais bērns savai mammai, par savu vārdu viņai pateicīga. Pašai saviem bērniem vārdus nācies izvēlēties četrreiz. Viņa ir mamma Ingaram, Inesei, Silvai un Megijai. Secinājusi, ka vārda izvēle bērnam ir ļoti nopietns uzdevums. Vārds bērnam līdzi nes tādu kā zīmogu. Ligita vēlējusies, lai vārds bērnam piestāvētu un virzītu uz pozitīvo.
“Zinu, ka citas māmiņas, jau nesot bērnu zem sirds, izdomā, kāds būs mazajam vārds. Es nekad tā nevarēju. Man vajadzēja ieraudzīt bērnu, lai saprastu, kā viņu saukt. Un arī tad domāju līdz pēdējam brīdim. Gribējās, lai manam bērnam būtu vārds, kas neasociējas ne ar vienu citu cilvēku,” saka Ligita. Daudz esot palīdzējusi Gunara Treimaņa izdotā grāmata ar personu vārdu skaidrojumiem.
Nu jau divi vecākie bērni ir gandrīz vai izlidojuši no ģimenes ligzdas. Abas mazās māsiņas vasaras brīvlaikā neļaus viena otrai garlaikoties. Arī Ligita pati nesūdzas par to, ka pietrūktu, ko darīt. Ir jāaprūpē ģimene, jāveic mājas solis. Šos pienākumus viņa veic atbildīgi un no sirds. Ligita ir veselīga dzīvesveida piekritēja un iemācījusi arī saviem tuviniekiem rūpīgi izturēties pret to, ko ēd, kādu sadzīves ķīmiju lieto. Viņa pati jau astoņus gadus cenšas savās mājās ienest un izmantot tikai tādus produktus, kam uzticas, zinot, ka ļaunums veselībai netiks nodarīts. Tas ir attaisnojies. Mājinieki gandrīz neslimo vai slimo ļoti reti.
“Esmu iepazinusies ar cilvēkiem, kas domā par ekoloģiju, par zaļu dzīvesveidu. Pati esmu tam pievērsusies, man ir draugi, kas ir mani domubiedri. Savu dzīvi nevaru iedomāties bez tā visa. Sevis izglītošana, pastāstot arī citiem, ko esmu uzzinājusi, tas ir kļuvis par manu dzīvesveidu,” saka Ligita. Viņai sāp, ka ne visi ir šodien vēl sapratuši, cik ļoti mēs piesārņojam vidi, izmantojot salīdzinoši lētu, bet nekvalitatīvu sadzīves ķīmiju. Taču, kā uzsver viņa, nevienu nevar piespiest mainīt savu viedokli, katram pie kritiskām dzīves atziņām ir jānonāk pašam.
