Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere aicina Latvijas valdību šobrīd rūpīgi izvērtēt, vai atbalstīt Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) garantijas piešķiršanu Grieķijas aizdevumam. “Manā skatījumā grieķi nav gatavi reformām un šī Grieķijas sāga var vilkties gadiem. Pilnīgi iespējams, ka tas var novest pie ESM līdzekļu pielietošanas, tādējādi radot ievērojamas izmaksas arī Latvijai. Lemjot par Grieķijas jauno glābšanas programmu, jāpatur prātā, vai Grieķijas iziešana Eirozonai tomēr nebūtu labāks risinājums, lai saglabātu monetāro savienību kā veselīgu un atveseļoties spējīgu organismu,” atzīmē deputāte.
Gunārs Ozols, E.Gulbja Laboratorijas darbinieks, mūziķis
Uzskatu, ka plūst prom Latvijas nauda. Ja tā nenotiek tagad, tad agrāk vai vēlāk tas notiks. Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis nesen apgalvoja, ka mūsu naudas resursi tur netiks iesaistīti. Valsts jau iemaksājusi lielu naudas summu, lai glābtu Grieķiju. Domāju, ka turpmāk vēl nāksies izmaksāt naudas līdzekļus.
Jāsaka, ka viņi ir bezkaunīga tauta un vēlas dzīvot uz citu rēķina. Grieķi “uz urrā” dzīvoja un priecājās par savu dzīvi. Pensijas tur ir ļoti labas. Bija uzlikti arī ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem un bankas slēdza. Viennozīmīgi ir grūti raksturot esošo situāciju. Kad Latvijai bija grūti, tad paši kaut kā izķepurojāmies, tika risināts un domāts, ko darīt. Vairāk negatīvi vērtēju šo situāciju.
Evija Grunte, Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas skolotāja
Naudas aizdevumu, kuru Grieķijai iedeva, vajadzēja lietderīgi izmantot, nevis tērēt, nedomājot, kā to atdos. Grieķi ir slinki un bezatbildīgi. Dzīves līmeni tur var raksturot kā augstu, un cilvēki arī turpmāk vēlas labi dzīvot, saņemot augstu atalgojumu par padarīto. Grieķi varētu strādāt, ciešāk pievelkot jostu.
Uzskatu, ka citiem nebūtu jāiejaucas viņu problēmu risināšanā, bet pašiem jātiek galā, jo tā jau tik daudz palīdzēts. Arī Latvija kaut kā izturēja krīzes laiku. Tā vietā, lai domātu par grieķiem, mēs varētu vairāk uzmanību veltīt citiem valstī nozīmīgiem jautājumiem.
Pieļauju arī iespēju, ka viņi naudu nespēs atdot un izstāsies no ES. Un visas pārējās valstis maksās. Arī rezultāti referendumā parādīja viņu attieksmi. Šķiet, ka grieķi nemaz nevēlas atdot aizdevumu. Viņi dzīvo, kā dzīvodami, nemaz necenšoties mainīt esošo situāciju un taupīgāk dzīvot. Kāpēc gan atdot naudu, ja to var nedarīt un ja citi par to var samaksāt? Varētu apgalvot, ka grieķi šobrīd ir eirozonas vājākais posms.
Ingrīda Delvere, Gulbenes iedzīvotāja
Lai atrisinātu samilzušās problēmas, Grieķijai būtu jānosaka un jāievēro stingri taupības pasākumi. Bez tiem tā ir vienīgi gumijas stiepšana un sanāk arī. Lai salīdzinātu esošo situāciju ar Grieķiju, atceros latviešu tautas pasaku “Ganu zēns un velns”, kur asprātīgais un izmanīgais puika spēja apmānīt elles iemītnieku, uzvarot viņu derībās. Kā samaksu zēns prasīja zelta naudu – cik vien tā cepurē saies. Velns nes un liek naudu cepurē, bet kā trūkst, tā trūkst dālderu. Viņš nes tos, kamēr visi elles kambari tukši… Izrādās, cepure ir bez dibena, bet apakšā – liela bedre, kas nav piepildāma. Šādi var raksturot arī situāciju saistībā ar Grieķijas krīzi. Risinājuma, neko būtisku nemainot, tik drīz arī nebūs. Un vai vispār tāds būs? Arī citām aizdevēja valstīm ir parādi, bet ne tik lielā apmērā.
