Gulbenes novada zemnieki gaida pirmās salnas, jo tad būs klāt īstais brīdis, lai dotu vaļu kombainiem kult jauno griķu ražu. Salna palīdz griķiem nogatavoties.
Litenes pagastā griķus jau vairākus gadus audzē zemnieku saimniecības “Sopuļi” laukos, šai kultūrai šogad atvēlot aptuveni 50 hektāru platību. Saimnieks Gunārs Ciglis griķu audzēšanu uzskata par izdevīgu biznesu, jo iekultās ražas lielākā daļa tiek eksportēta uz Poliju.
Ar plus zīmi
“Griķus no manis nopērk lietuvieši, lai pārdotu tālāk. Pagājušajā gadā cena par griķiem bija laba. Pie peļņas varēju likt plus zīmi. Nav zināms, kāda tā būs šogad, bet domāju, ka šogad izdosies pārdot aptuveni 50 tonnas griķu,” stāsta saimnieks. Viņš uzskata, ka, audzējot graudus vai rapšus, ir nepieciešamas pamatīgas minerālmēslu devas, kā arī augu aizsardzības līdzekļi, kas ir dārgi, bet griķi ir kultūra, kas prasa labi sastrādātu augsni tīru no nezālēm, bet ar minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem saistītās izmaksas atkrīt. Griķi lieliski palīdz atjaunot augsni.
Riskanta kultūra
G.Ciglis pieļauj, ka griķu audzētājiem Latvijā iespējams būtu izdevīgāks savs pārstrādes uzņēmums, bet tā izveidi zemnieks apšauba. “Uzskatu, ka Latvijā neviena banka šādu biznesa projektu nefinansēs, arī zemniekiem pašiem nebūs tādu līdzekļu, lai šo ideju pārvērstu realitātē,” spriež G.Ciglis. “Sopuļu” saimnieks labprāt palielinātu griķu platību, bet to ierobežo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un augu seka. “Ir tā, ka griķi izslēdz rapša audzēšanu. Man ir jāizvēlas, ko audzēšu vairāk, bet šobrīd abas šīs kultūras cenšos sabalansēt,” stāsta zemnieks. Arī viņš gaida pirmās salnas, jo šobrīd griķu stublāji vēl ir zaļi, tāpēc tos grūti nokult. Vērojot brūngani sarkanos laukus, secināms, ka raža, būs, bet galvenā problēma – kā to novākt. “Griķi ir diezgan riskanta kultūra. Gadās, ka tiem dažkārt uzsnieg pat sniegs. Arī pēc tam, kad sniegs ir nokusis, var kult griķus, bet tomēr ir vajadzīga saule, kas tos apžāvē,” stāsta G.Ciglis.
Griķus 20 hektāru platībā Jaungulbenes pagasta zemnieku saimniecībā “Jāņi” audzē arī Jānis Kreišmanis, kurš ražu pagaidām baidās prognozēt. Par to varēšot spriest pēc pirmajām salnām, kad sākšoties griķu kulšana. Savukārt Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Avotiņi” griķus viena hektāra platībā audzē kā labu zaļmēslojumu, jo saimniecībai nav pašai sava kombaina, bet tikai viena hektāra pēc neviens nebrauks un nekuls. “Kamēr nebūs pārstrādes uz vietas, nebūs nekā. Arī dārzeņiem Latvijā ir vajadzīgs savs pārstrādes uzņēmums, kas pieder zemniekiem, tāpat kā top piena pārstrādes uzņēmums,” uzskata “Avotiņu” saimniece Ligita Zvirbule.
