Gandrīz četrdesmit procenti psihiski slimo cilvēku Latvijā nesaņem vajadzīgās bezmaksas zāles.
Gandrīz četrdesmit procenti psihiski slimo cilvēku Latvijā nesaņem vajadzīgās bezmaksas zāles. Galvenās slimības – šizofrēnija un epilepsija – ir atzītas par prioritātēm. Tomēr psihiatriem grūti iekļauties valsts atvēlētajos līdzekļus, lai izrakstītu labus un efektīvus medikamentus.
“Skaidrs, ka valsts nevar atļauties kompensēt medikamentus visiem psihiski slimajiem cilvēkiem. Galvenajām slimībām – šizofrēnijai un epilepsijai – medikamenti tiek kompensēti simtprocentīgi. Problēma ir tā, ka labi medikamenti ir dārgi. Mēneša deva šādam cilvēkam var izmaksāt pat 150 latu. Psihiatri uzskata, ka valstij vajadzētu kompensēt zāles arī pret depresiju. Līdzīgi kā tas ir Lietuvā, kur daļēji tiek kompensēti antidepresanti. Tomēr valsts nav spējīga nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, tātad arī psihiatrijai atvēlēt līdzekļus, lai atvieglotu medikamentu iegādi visu psihisko slimību ārstēšanai,” spriež V.Liepiņš.
Viņš norāda, ka bez zālēm tika atstāti slimnieki ar afektīviem traucējumiem, mānijām, garīgo atpalicību, galvas traumu radītiem traucējumiem. “Gulbenes rajonā ir daži sociāli bīstami cilvēki, kas nesaņem nepieciešamos medikamentus. Viņiem nav diagnozes, kas ietver kompensējamos medikamentus, un valsts viņu ārstēšanai līdzekļus neparedz. Vieni vēlas ārstēties un tērē savus līdzekļus, citi neaptver, ka spēj sabiedrībai nodarīt ļaunu,” stāsta V. Liepiņš.
Tomēr, salīdzinot situāciju desmit gadu atpakaļ un tagad, V. Liepiņš saka: “Ir notikušas pozitīvas izmaiņas. Slimnieki, saņemot labus medikamentus, nenonāk psihoneiroloģiskajās slimnīcās un ir darba spējīgi.
Jaunā kompensējamo medikamentu shēma visvairāk liek ciest psihiatriem, jo grūti iekļauties valsts atvēlētajos līdzekļos. “Savus līdzekļus esmu pārtērējis. Vainot slimokasi tur nevar, jo valsts atvēlētā nauda paredzēta dažādiem nolūkiem – neatliekamajai palīdzībai, operācijām un citām medicīnas jomām,” saka psihiatrs. Nākamgad psihiatrijas budžets palielināsies tikai nedaudz – no 7,5 līdz 7,6 miljoniem. Psihiatrijai tiek tērēti seši procenti no kopējā veselības aprūpes budžeta, tomēr Valsts psihiatrijas centrs ik mēnesi ir spiests pārtērēt slimokasu noteiktos limitus par 6000 latiem.
Tomēr neskaidrība zāļu aģentūrā un cenu tirgū esot. “Ja kādreiz varēja pret ārstu receptēm iegādāties lētus, Krievijā ražotus medikamentus “Triptazīnu” un “Aminazīnu”, kas ārstēja ar panākumiem, tad tagad tos var saņemt, atrodoties stacionārā, nevis nopirkt aptiekā. Savukārt jaunākā medikamenta “Rispolets” vidēja deva divos mēnešos maksā 96 latus, citas zāles pat 150 latus,” skaidro V. Liepiņš.
Viņš uzsver, ka Hipokrata zvērests paredz ārstam rūpēties, lai pacients saņemtu labāko. “Esmu mēģinājis izrakstīt lētākus medikamentus, tomēr ne mani, ne pacientu neapmierina tā efektivitāte. Ir jāatrod zelta vidusceļš starp pacientu un valsts atvēlētajiem līdzekļiem. Es to vēl neesmu spējis,” saka V. Liepiņš.
Fakti
No 1. janvāra, spēkā stājoties jaunajai zāļu kompensācijas kārtībai psihiatrijā, bez valsts apmaksātajām zālēm palika liela psihiski slimo ļaužu grupa. Apmaksātās zāles vairs nepienākas visiem šizofrēnijas slimniekiem, bet tikai daļai. Bez zālēm tika atstāti slimnieki ar afektīviem traucējumiem, mānijām, garīgo atpalicību, galvas traumu radītiem traucējumiem.
Zāļu kompensāciju zaudēja arī daudzi pacienti, kas slimo ar dažādām deģeneratīvām smadzeņu slimībām, kā Alcheimera, asinsvadu saslimšanu un citu kaišu demencēm un psihozēm. Pēc psihiatru aplēsēm, bez apmaksātām zālēm palika
40 procenti psihisko slimnieku. Psihiskie slimnieki bieži vien ir invalīdi vai nevar strādāt algotu darbu, tāpēc vairākums šo slimnieku medikamentus paši par savu naudu nepērk.
