Deviņos mēnešos Nacionālajā vides veselības centra Gulbenes rajona nodaļā pret trakumsērgu potējušies 76 iedzīvotāji.
Deviņos mēnešos Nacionālajā vides veselības centra Gulbenes rajona nodaļā pret trakumsērgu potējušies 76 iedzīvotāji. Turklāt šis skaitlis precīzi neuzrādot no suņu un kaķu kodumiem cietušo skaitu, jo ne visi cietušie meklē palīdzību.
“Katru nedēļu sakož kādu manu pacientu, turklāt viņiem visiem jāpotējas, jo nav garantijas, ka suns ir bijis potēts. Cilvēkiem nodara pamatīgus miesas bojājumus, nerunājot par psiholoģisko traumu. Daži suņu saimnieki cietušajam uzreiz samaksā sāpju naudu, citi līdz pēdējam brīdim slēpj, ka suns nav bijis potēts,” saka ģimenes ārste Ieva Grīnšteine.
Trakumsērgas vakcināciju apmaksā valsts. Vienas potes cena ir 2,75 lati, bet kursā ietilpst piecas potes. “Ja šo summu pareizina ar 76, tad ir pamatīgs skaitlis. Pēc manām domām, izdevumi par vakcīnām būtu jāsedz pašvaldībai, varbūt tad amatpersonas sarosītos un labotu situāciju, kas pašreiz valda Gulbenes ielās. Ar šo problēmu var cīnīties, jo cilvēks ir noteicējs par kārtību ielās, nevis suns,” domās dalās I.Grīnšteine.
Ārste atzīst, ka trakumsērgas potes atstāj iespaidu uz cilvēka imūnsistēmu. “Jaunākajam pacientam – 3,5 gadus vecam bērnam – suns gandrīz bija nokodis rokas pirkstus. Sievietei dienas laikā netālu no tirgus laukuma suns sakodis roku, padusi un kāju, savukārt citam bērnam suns pārkodis kāju tā, ka rēta paliks uz visu mūžu,” sašutumu pauž I.Grīnšteine.
Viņa atzīst, ka īpašniekiem jāatbild par mājdzīvniekiem, lai bezatbildības rezultātā neciestu nevainīgi cilvēki. “Mājdzīvnieku īpašnieki ir pārlieku pašpārliecināti par dzīvnieku. Gadās, ka uzticība pieviļ. Un cietējs ir cilvēks,” saka I.Grīnšteine.
