Jaunatnes parkā par zaķiem ar ausīm un ūsām uz laiku atkal pārtapušas Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībnieces, kuras neskopojas ar padomiem olu krāsošanā. Kamēr vieni pērk olas, lai tās vēl tikai krāsotu, citi tās jau kārto olu izstādē, lai tiktu pie kārotās balvas. Līdzīgi kā pērn, arī šajās Lieldienās tiek izlietots vairāk nekā 200 olu. Ļaudis drūzmējas “Zaķu fotodarbnīcā”, kurai blakām dzirdama plīstošu podu mālainā skaņa. Tur tiek sisti pēdējie izbrāķētie māla podi, kas atvesti no Stradu pagasta keramikas ceha “Samiņi”. Dienai beidzoties, no 300 podiem, veseli palikuši aptuveni 60. Negribas nevienu apbēdināt, bet iespējams, ka šīs bija pēdējās Lieldienas, kurās notika šī atrakcija, jo “Samiņos” podi beigušies, bet veikalā jauni dārgi maksā. Lai fotomodeļiem būtu redzamas izteiksmīgas zaķa ūsas, ir jādodas uz “Ūsu darbnīcu”, kur pieredzējuši mākslinieki, izmantojot otu, ar drošām roku kustībām uzzīmē ne tikai ūsas, bet arī zaķa purniņu. Interesanti, vai Lieldienu zaķa ūsām ir noteikts garums? Mākslinieki skaidro, ka to garums esot atkarīgs no paša zaķa lieluma. Toties Lieldienu zaķa gudrība un spēks gan slēpjoties ne tikai ūsās, bet arī garajās ausīs. Pamatīga rinda veidojas vietā, kur tiek ripinātas olas. Lielākais olu skaits, ko vienam dalībniekam izdodas iegūt ar vienu olu, ir četras krāsotas olas.
Izdzer 80 litrus tējas
Pie ugunskuriem, kur lielos katlos burbuļo piparmētru un citu zālīšu tēja, uz brīdi atvilkt elpu un apsildīt samirkušās pastalas piestāj Lielzaķis Pēcis (pasākuma vadītājs Vismants Treisners no Smiltenes). “Lieldienu zaķi ir īpaši un neatkārtojami. Otru tādu zaķu uz pasaules nav, jo viņus var satikt tikai Lieldienās, viņi dēj olas un rada prieku gan pieaugušajiem, gan bērniem. Šodien daudz raugos uz debesīm, lai pastumtu malā mākoņus. Ja uzspīdēs saule, tad arī visa vasara būs saulaina,” prāto Lielzaķis Pēcis. Iztukšojis karstas tējas krūzi, viņš aizcilpo tālāk, lai mudinātu kādu drosminieku visiem uzdziedāt dziesmu par “mana maģija labā”. Vēl pēc brīža mūzikas pavadībā lieli un mazi pasākuma dalībnieki laižas jautrā dejā. Silta tējas malka cienītāju netrūkst. Ar diviem katliem ir par maz. Uz uguns tiek celts arī trešais. Pasākuma laikā tiek izdzerti aptuveni 80 litri tējas. “Cik labi būtu, ja parkā tiktu ierīkotas pamatīgas stacionāras šūpoles. Varētu izšūpoties, lai vasarā odi nekož,” prāto Judīte no Gulbenes. “Priecīgas Lieldienas! Priecīgas Lieldienas!” palaikam skan vēlējums ne tikai Gulbenē, arī pagastos, kur notiek Lieldienu pasākumi. Par spīti vēsajam laikam, svētku sajūta ir radīta.
Uzstājas 12 ģimenes
Kad aktivitātes Zaķu ciemā ir beigušās, pēcpusdienā Gulbenes kultūras centra zāli piepilda ļaudis, kas nākuši uz otro Gulbenes novada dziedošo ģimeņu koncertu. Vairākas ģimenes uz skatuves kāpa jau pirmajā koncertā, bet vairākām šī ir pirmā debija. Koncertā piedalās Bokalderu un Ošu ģimene no Gulbenes, Žuku -Andrejevu ģimene no Beļavas, Ābeltiņu ģimene no Druvienas, Kozuļu ģimene no Tirzas, brāļi Bisenieki no Jaungulbenes, Dambrovu ģimene no Lizuma, Skopānu ģimene no Litenes, Napru ģimene no Rankas, Kalošu ģimene no Līgo, Homčenko ģimene no Stradiem un Rēderu ģimene no Stāmerienas. Kopumā tiek izdziedātas 12 dažādu jau pazīstamu komponistu, kā arī pašu sacerēta dziesma. Pēc katra priekšnesuma zāli piepilda skaļi, ilgi skatītāju aplausi un ovācijas. Koncerts apliecina, ka ir turēts decembrī dotais solījums, ka dziedošās ģimenes kopīgā koncertā pulcēsies pavasarī, lai pēc tam tiktos jau vasarā, kad notiks Gulbenes Novada svētki.
Brāļu Bisenieku kompozīcija “Acis” ir piemērs tam, ka radoši puiši nav meklējami tikai pilsētā. Visas ģimenes ir domājušas, kā savu priekšnesumu padarīt interesantu. Par to liecina gan deju soļi, gan dziedātāju skatuviskais izkārtojums, gan mūzikas instrumentu spēle, gan tērpi. “Tikai tici!”- ar šo gulbenieša Aivara Oša ģimenes izpildīto dziesmu izskan koncerts. Tikai ticiet dzīvībai un priekam, kas valda ne tikai svētkos, bet arī ikdienā!
