Pašā jūnija nogalē neliela, jauka kompānija, kurā esmu arī es, nolemjam doties divu dienu ekskursijā tepat pie kaimiņiem lietuviešiem. Mūsu maršruts ir Gulbene – Rundāles pils – Krusta kalns, kurš atrodas netālu no Šauļiem, – Traķu pils. Maršruts izdomāts, laba oma arī ir, sēžamies mašīnā sestdienas rītā un dodamies ceļā. Pirmā pieturvieta mums ir Rundāles pils. Tur ierodamies 29.jūnijā, kad tiek svinēti Rožu svētki.
Vienuviet – tūkstošiem krustu
Rundāles pilī uzkavējamies pāris stundas un tālāk turpinām ceļu uz Krusta kalnu. Es te esmu pirmo reizi. Tam tuvojoties, pārņem tādas jocīgas sajūtas. Vārdos neaprakstāmas. Šajā vietā negribas runāt, gribas to izjust, saplūst kopā ar enerģiju, kas strāvo no simtiem tūkstošu lielāku un mazāku krustu. Krusta kalns esot vieta katra cilvēka lūgumam, cerībām un sirdsmieram. Šeit ir redzami krusti no vairākām pasaules vietām, uz daudziem no tiem ir uzrakstīti lūgumi. Ikvienam ir iespēja šeit atstāt savu krustiņu. Ja tas nav paņemts līdzi, tad turpat netālu no Krusta kalna to ir iespējams iegādāties. Internetā ir lasāma informācija, ka nav precīzi noskaidrots, kad te parādījās pirmais krusts, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar Lietuvā izplatīto tradīciju tos uzlikt ceļa malās un skaistajās vietās. Krusti šajā vietā pirmoreiz arhīvu avotos pieminēti 1850.gadā. Padomju laikos Krusta kalnu mēģināja iznīcināt, taču veltīgi. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993.gadā.
Kad esam pakavējušies Krusta kalnā, dodamies uz savu galamērķi – Traķu pili, kas ir vēl aiz Viļņas.
Ainava kā pasakā
Traķos iebraucam diezgan vēlu vakarā un meklējam naktsmītni. Naktsmītņu atrašanu apgrūtina tas, ka norāžu uz šīm vietām gandrīz vai nav. Vismaz mēs tādas neredzam. Atrodam tikai vienu – uz kādu kempinga vietu. Tur arī dodamies. Tā kā uz Traķiem esam atbraukuši laikā, kad tur notiek divi lieli pasākumi – vairāku valstu čempionāts airēšanā un krievu baleta izrāde “Gulbju ezers”, kurai speciāli uz ezera celta skatuve, cerības uz naktsmītni omulīgā istabā izplēn kā pelni vējā. Kempinga vietā, kas atrodas pie ezera, slienam augšā teltis un ejam gulēt.
Nākamajā rītā jau agri esam augšā un dodamies nelielā pastaigā pa Traķiem. Šī ir ļoti skaista vieta, kura atrodas ezeru ielokā. Visfantastiskākais skats paveras uz Traķu pili, kura ir pa vidu šiem ezeriem. Kā zīmējumā no pasakas… Uz pili ved koka tilts. Tā galā mūs uzrunā kādas jahtas kapteinis, kurš par 100 litiem (aptuveni 20 latiem) piedāvā 40 minūšu garu izbraucienu ap pili. Daudz nedomādami, piekrītam. Mums ir paveicies, jo jahtas kapteinis ir runīgs. Baudot braucienu ar jahtu, viņš krievu valodā mums stāsta leģendas un vēsturiskus faktus saistībā par un ap Traķu pili. Kad brauciens galā, dodamies iekšā Traķu pilī. Tur patiešām var sajust viduslaiku atmosfēras elpu. Fantastiski! Traķu pils esot pati lielākā viduslaiku pils Lietuvā. Tā būvēta 14. un 15.gadsimta mijā. Traķu ezerpils ir viens no visvairāk apmeklētajiem Lietuvas tūrisma objektiem. Arī dienā, kad mēs tur esam, mudžēt mudž no tūristiem, kuri šeit ieradušies pat no Japānas. Pilī izvietots vēstures muzejs, kura ekspozīcija iepazīstina par Traķu vēsturi. Kad esam apskatījuši šo burvīgo vietu, dodamies uz mašīnu, lai brauktu mājup, pa ceļam gan vēl piestājam pie vietējiem tirgotājiem, jo to turpat netālu no Traķu pils ir ļoti daudz. Piemiņai nopērkam suvenīrus. Savukārt mājupceļā pie pašas Lietuvas robežas viens no mūsu kompānijas pamana norādi – Ēģiptes baznīca. O! Tas mums jāredz, jo šai baznīcai ir ne tikai netipisks nosaukums, bet arī cieša saistība ar mūsu Vecgulbenes muižu. Kāpēc? Tajā 1875.gadā Vecgulbenes muižas īpašnieks Heinrihs laulājās ar Marisu. Diemžēl dievnams, kādu to redzam mēs, ir pamests, avārijas stāvoklī un nav restaurēts. Tas ir ieaudzis kokos. Tikai savā fantāzijas un iztēles pasaulē ir iespējams uzburt ainu, cik skaists skats tur pavērās pirms daudziem, daudziem gadiem…
