Gulbenes kultūras namā 27.oktobrī pulksten 23.00 ar jau dzirdētām un jaunām dziesmām viesosies grupa “Dāmu pops”.
Gulbenes kultūras namā 27.oktobrī pulksten 23.00 ar jau dzirdētām un jaunām dziesmām viesosies grupa “Dāmu pops”.
Latvijas sievišķīgākās grupas «Dāmu pops» vēsture sākusies 1989.gadā, kad Amerikas latvietis, grupas «Akacis» mūziķis Gatis Gaujenieks ierosināja izveidot Latvijā pirmo meiteņu grupu. Tika sacerēta dziesma «Varbūt rīt», ko gada nogalē atbilstīgi vienkārši, it kā atdarinot primitīvu instrumentu spēli, aranžēja Ingus Baušķenieks un grupas «K.Remonts» līderis Juris Riekstiņš. To iedziedāja tālaika slavenākās dziedātājas: Maija Lūsēna, Ieva Akurātere, Olga Rajecka, kā arī Ingus sieva Edīte Baušķeniece. Katra atdarināja arī kāda instrumenta – ģitāras, basa, bungu un sintezatora – spēli, arī tāpēc bija vajadzīgs kvartets.
«Varbūt rīt» panākumi 1990.gadā Latvijā bija tik milzīgi, ka radās doma grupas darbību turpināt. Iedziedāja vēl pāris Jāņa Lūsēna un Arņa Medņa dziesmu, turklāt Edīte atteicās «Dāmu popā» turpmāk piedalīties. Pagāja desmit gadi, un dāmas satikās atkal. Šoreiz kapteiņa lomu uzņēmās aktīvā Olga Rajecka, kas grupu uz kādu pasākumu sapulcināja šāgada pavasarī. Vēl pāris uzstāšanās, tad piedalīšanās «Aldara» šīsvasaras alus tūrē pa Latviju, kur visvairāk publikas sanācis Valmierā – 25 tūkstoši. Paralēli koncertiem Olga, Maija, Ieva un Edīte čakli ierakstījušas dziesmas. Nesen studijā «Elco» Ginta Stankeviča vadībā “Dāmu pops” pabeidza sava jaunā albuma ierakstīšanu.
Albumam «Dāmu pops» izvēlējies «sev tuvu stāvošu vīriešu» dziesmas: Ērika Ķiģeļa «Laika dziesmiņa», Aigara Voitišķa «Par rozēm», Jāņa Lūsēna «Mīļākās puķes», Raimonda Macata «Ar savādu smaidu», Ainara Karpa «Klusumā», Aigara Grāvera «Lūgums», Ingus Baušķenieka «Čemodāns» un Imanta Kalniņa «Akāciju palags». Programmā skan arī «Varbūt rīt» jauns un visai dejisks aranžējums, turklāt divas Maijas Lūsēnas komponētas dziesmas – šādu talantu viņa sevī atklājusi tikai pērn. Vienu dziesmu sacerējusi Ieva Akurātere kopā ar savu vīru Armandu Cālīti. Akcentējot latvju roka klasikas pērles, tām piešķirotas jaunas krāsas.
www.lursoft.lv
