Lasītājiem joprojām ir daudz jautājumu un neskaidrību par to, ka ar 16.oktobri Gulbenē darbu sāks traumpunkts. Diskusijā par šo tēmu “Dzirksteles” portālā ir iesaistījusies arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīca” valdes locekle Alīda Vāne, ko viņa vakar apstiprināja arī telefonsarunā ar “Dzirksteli”.
Tas nozīmē, ka arī turpmāk portāla lietotāji var jautāt A.Vānei un saņemt viņas atbildes “Dzirksteles” mājas lapā. Interesenti var savus jautājumus uzticēt arī “Dzirksteles” redakcijai, kā arī zvanīt un jautāt A.Vānei personiski pa tālruni 29113189.
Ārstiem jāpaaugstina kvalifikācija
Portālā A.Vāne informē lasītājus par vairākiem jaunumiem. Viņa atzīst, ka tuvākajā laikā, ja viss iecerētais izdosies, varēs piesaistīt traumatologu. “Taču pārējā ziņā mums jāpaļaujas uz jau esošo ārstu kompetenci. Ārstu mums ir par maz, lai nodrošinātu 24 stundu kompetentu palīdzību, tāpēc būs jāpiesaista vēl papildus,” secina A.Vāne un piebilst, ka katram ārstam jāceļ sava kvalifikācija, kā to paredz sertifikācijas noteikumi. Katram ārstam reizi piecos gados sertifikācijas komisijai jāpierāda savas spējas.
“Galvenais motivējošais, lai piesaistītu labu ārstu, ir atalgojums. Diemžēl mūsu valsts politika šajā jomā ir graujoša. Ārsti par vienu slodzi slimnīcā vidēji saņem no 388 latiem (minimālā samaksa ārstam pēc Ministru kabineta noteikumiem) līdz 450 latiem “uz papīra”. Izejot no šiem datiem, tiek arī rēķināts, cik valsts maksā par pacientu stacionārā. Tātad, lai darbavieta atalgojuma ziņā būtu pievilcīga, ārstiem jāmaksā vismaz 600 līdz 700 lati par slodzi (bet patiesībā, protams, vēl vairāk). Ja maksāsim tādas algas, tad turpināsim grimt mīnusos, nespējot norēķināties par nodokļiem, zālēm, elektrību,” skaidro A.Vāne.
Sniegs arī pediatrisko palīdzību
Viņa skaidro traumpunkta specifiku, piemēram, hipertoniskās krīzes gadījumā palīdzība tiek sniegta traumpunktā. “Tagad valsts gan nosaukumu nomainījusi no traumpunkta uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Neatliekamā pediatriskā palīdzība, ja tā būs nepieciešama, arī tiks sniegta Gulbenē uz vietas, ja ne, tad atkarībā no saslimšanas smaguma vai nu Balvos, vai uzreiz “ātrie” vedīs pacientu uz Rīgu. Neatliekamā pediatriskā palīdzība iespējama tikai tur, kur 24 stundas tiek nodrošināts pediatrs,” saka A.Vāne.
Ja Gulbenē pacients vērsīsies traumpunktā, tā darbinieki novērtēs situāciju un, ja paši nevarēs palīdzēt, sauks ātro palīdzību un vedīs pacientu uz Balviem vai citu slimnīcu, kā paredz hospitalizācijas plāns. “Bet palīdzēt jau varēs ļoti daudzos gadījumos – asinsspiediena kupēšana, sīkas traumas, ērces, inhalācijas pacientiem ar elpošanas traucējumiem,” saka A.Vāne.
Cenas – kā vidēji reģionos
A.Vāne arī atspēko baumas, ka pakalpojumi slimnīcā būtu kļuvuši dārgāki. “Visiem pamatpakalpojumiem, kurus apmaksā valsts, ir valsts noteikts pacientu līdzmaksājums. Un to nenosaka katra slimnīca atsevišķi, bet gan Ministru kabinets. Maksas pakalpojumi ( pakalpojumi, kuri netiek no valsts apmaksāti) un maksas pakalpojumi (ja pacients nevar gaidīt uz valsts apmaksāto pakalpojumu rindā) nosaka katra slimnīca vai poliklīnika, vai privātprakse atsevišķi. Bet tajā pašā laikā šo cenu regulē tirgus nosacījumi. Mēs labi zinām, ka Rīgā medicīnas pakalpojumi ir divas un pat rīs reizes dārgāki (bet ne vienmēr kvalitatīvāki) nekā reģionos. Līdz ar to pie mums Balvos un Gulbenē būs tādas pakalpojumu cenas, kādas ir vidēji valstī reģionos (ne zemākas un ne augstākas),” skaidro viņa.
