Gulbenes aerodroma vēstures sākums attiecināms uz 20.gadsimta divdesmito gadu agrārās reformas laiku. Vecgulbenes muižas lielākās ēkas atvēlēja Latvijas armijas garnizona vajadzībām, bet garnizonam tuvējo pļavu – aerodroma ierīkošanai. Faktiska Gulbenes aerodroma ierīkošana armijas vajadzībām notika tikai 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kad veica lidmašīnu angāra būvniecību, pacelšanās/nolaišanās laukuma meliorāciju un nolīdzināšanu, kā arī citus darbus. Pēc aerodroma izbūves tas kļuva par vienu no Latvijas armijas Aviācijas pulka bāzēm, kur dislocēja tuvās izlūkošanas eskadriļu. Otrā pasaules kara laikā aerodromu Gulbenē izmantoja Sarkanās Armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa aviācijas eskadriļa, vācu JG53 un JG54 eskadru grupu iznīcinātāju eskadriļas, kā arī latviešu bumbvedēju eskadriļas 1./NSGr.12 un 2./NSGr.12 (vācu gaisa flotes sastāvā). Savukārt pēc kara lidlauks tika izmantots civilās aviācijas vajadzībām.
Lidlauks prasa lielas finanses
Kara aviācijas veiksmīgai darbībai jau miera laikā bija jānodrošina plašs aerodromu tīkls un īpaši nozīmīgi aerodromi bija tādās vietās, kur izveidojušies svarīgi dzelzceļu un ceļu mezgli.
Vecgulbene par svarīgu dzelzceļa mezglu kļuva jau Pirmā pasaules kara laikā pēc Ieriķu – Vecgulbenes, Vecgulbenes – Sitas dzelzceļa līnijas izbūves. 1920.gadā Vecgulbene ieguva miesta statusu, bet agrārās reformas laikā muižas zemes sadalīja, izstrādājot arī miesta apbūves projektu. Aerodromam paredzētā vieta pirmo reizi atzīmēta tieši šajā 1923.gada Vecgulbenes miesta apbūves projekta plānā. Lidošanai rezervēja zemes gabalu miesta robežās, kur vēl 20.gadsimta pašā sākumā atradās muižas pļavas, teritorija starp Pils parku un Marijas parku (tagad Spārītes parks).
Plānotā lidlauka teritorija prasīja lielus finansiālos ieguldījumus, lai to praksē varētu sākt izmantot par lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās vietu.
Latvijas armijas Aviācijas pulks interesi par lidošanas vajadzībām paredzēto laukumu Gulbenē sāka izrādīt tikai 20.gadsimta divdesmito gadu beigās, kad kara lidotājs pulkvedis – leitnants Vladimirs Korobovskis tika nosūtīts uz Gulbeni, lai novērtētu situāciju. 1928.gada 15.jūnijā V.Korobovskis ziņoja: aerodroms atrodas 2 kilometru attālumā uz dienvidaustrumiem no Gulbenes dzelzceļa stacijas; pavasara un rudens laikā smagajiem auto izmantojama tikai šoseja no dzelzceļa līdz muižai; lidmašīnu pieeja aerodromam no rietumiem laba, no austrumiem traucē trīs atsevišķi augoši ozoli, ziemeļu pusē traucē augsti koki Marijas parkā, gar aerodroma dienvidu un dienvidaustrumu robežām atrodas ozolu un kļavu koku aleja (ap 320 koku), bet līdztekus alejai telefonu līnija. Lidotājs norādīja, ka traucējošie ozolu un kļavu koki (aleja un trīs atsevišķi ozoli) izcērtami, bet Marijas parka malā no kokiem atbrīvojama 150 metrus gara un 250 metrus dziļa sprauga. Savukārt telefonu līnija gar Litenes ielu pārceļama vismaz par 250 metriem uz dienvidu pusi, bet pie aerodroma piegulošo zemes gabalu līdz pārceltajai telefona līnijai nedrīkst apbūvēt. Gar aerodroma robežu dažādās vietās atradās vienstāva mājas, kā arī viena apmēram 10 metrus augsta divstāvu māja. Koki šo māju dārzos nebija augsti, tādēļ lidošanai netraucēja.
Novērtējot lidmašīnu pacelšanās/nolaišanās laukumu V.Korobovskis atzīmēja, ka grunts mālaina, dažās vietās nelīdzena un ciņaina, tādēļ pirms nolīdzināšanas darbiem būtu jāveic aerodroma nivelēšana, jāizveido ūdeņu novadīšanas sistēma uz dienvidu pusi, kur nogāzē atradās Krustalīces upīte. Savukārt angāram un kazarmām izdevīgākā vieta tika noteikta dienvidrietumu pusē, garnizona munīciju noliktavas tuvumā.
Plāno nepieciešamo darbu sarakstus
Pamatojoties uz šī pieredzējušā lidotāja aerodromam paredzētās vietas un apkārtnes apraksta, tika plānoti un veidoti aerodroma izbūvei nepieciešamo darbu saraksti. Katru gadu Kara ministrijas apgādes pārvaldes būvniecības daļa rīkoja izsoles remonta, pārbūvju un jaunbūvju darbiem, tomēr Gulbenes kara aerodroma izbūvei šie līdzekļi netika novirzīti. Patiesībā 20.gadsimta divdesmitajos gados starptautiskās situācijas un Aviācijas pulka pakāpeniskās attīstības procesā vēl nebija nepieciešamības pēc jaunas kara aviācijas bāzes izbūves Austrumu robežas tuvumā. Izdevās atrast 1930.gada aprīļa dokumentu, kas liecina par Gulbenes aerodromam paredzētā laukuma sakārtošanas jautājuma virzīšanu. Tehniskās divīzijas štāba priekšnieks un aviācijas inspektors pulkvedis Jāzeps Baško lūdza Kara būvniecības pārvaldes priekšniekam izdarīt aprēķinus veicamo darbu sarakstam, kas mobilizācijas periodā ļautu Gulbenes aerodromu izmantot Aviācijas pulka vajadzībām. Arī Kara būvniecības pārvaldes dokumenti apstiprina, ka beidzot aerodromā nepieciešamiem darbiem plānots neliels finansējums un tie iekļauti veicamo darbu sarakstā. Zināms, ka jau minētā būvniecības pārvalde 1931./1932. budžeta gadā plānoja veikt lidlauka nolīdzināšanas darbus un izcirst ap 100 alejas koku gar Litenes ielu.
Tomēr ieguldītie līdzekļi un darbs lidlauka izveidē vēl vairākus gadus nebija pietiekams, lai to varētu izmantot kaujas lidmašīnu vajadzībām. Kādā 1934.gada artilērijas pulka komandiera ziņojumā Latgales divīzijas komandierim teikts, ka ar artilērijas pulka pāriešanu uz Ostroviešu poligonu artilērijas uguns vadīšanai un koriģēšanai (iekļauts apmācību programmā) nepieciešams izbūvēt lidlauku Gulbenē, kur varētu nolaisties un pacelties kaujas lidmašīnas. Ziņojumā uzsvērts, ka līdz šim Gulbenes aerodromā ir veiktas mācību lidmašīnu nosēšanās, kas bieži vien beigušās ar nelielām avārijām. Savukārt kaujas lidmašīnas Gulbenes lidlaukā nevar nosēsties, bet tuvākais aerodroms atrodas Krustpilī, kas šaušanu izpildīšanas tehniskā ziņā ir par tālu no jaunā šaujlauka.
Uzbūvē kara lidmašīnām piemērotu aerodromu
Mērķtiecīgi Gulbenes aerodroma izbūves plānu sāka realizēt 1935.gadā. Jau 26.martā aerodroma izveides primāro uzdevumu apstiprināšanai un jaunbūvējamā angāra vietas noteikšanai Gulbenes garnizona štābā sapulcējās komisija ar jau minēto Tehniskās divīzijas štāba pulkvedi-leitnantu
V.Korobovski kā priekšsēdētāju un četriem locekļiem, kuru skaitā bija Gulbenes pilsētas galva Harijs Gavars.
Komisijas darba rezultātā nolēma Gulbenes pilsētai lūgt: 1) piešķirt noteiktus zemes gabalus (A,B,C) garnizona vajadzībām, kā arī aizliegt apbūvēt vienu no tiem (D); 2) slēgt Kareivju ielas posmu gar garnizona ēkām (tagad Parka ielas posms no CSDD līdz Brīvības ielai) un rast jaunu ielu no slēgtās Kareivju ielas gala Rīgas ielas virzienā (paralēli Dzilnas ielai), lūgt šosejas un zemes ceļu paredzētos būvdarbus slēgtajā Kareivju ielas posmā pārnest uz jaunprojektēto ielu; 3) aizliegt apbūvēt no aerodroma rietumos esošos apbūves gabalus ar mājām, augstākām par vienu stāvu; 4) izcirst aleju aerodroma dienvidaustrumu pusē 200 metru platumā (tagad Litenes ielas posmā); 5) neatļaut zemes gabalu apbūvēšanu austrumos no aerodroma vai ierobežot tā apbūvi ar ēkām, ne augstākām par vienu stāvu (tagad Lauku un Lapu ielas apkārtne); 6) ierādīt gruntsgabalu Nr.526 un 525 (tagad teritorija no Nākotnes un Blaumaņa ielas krustojuma stūra līdz Spārītes parkam) īpašniekam citus gruntsgabalus, paredzot ēku pārcelšanas iespēju; 7) piekrišanu likvidēt aerodroma laukuma malā Litenes ceļu līdz ar novadgrāvjiem un novirzīt to pa Meža ielu skolas un tirgus laukuma virzienā (tagad Blaumaņa ielas posms no Skolas līdz Rīgas ielai); 8) piekrišanu izcirst Marijas parka stūrus (tagad Spārītes parks). Vēl komisija nolēma panākt aerodromam tiešā tuvumā esošās mazās kapsētas (baronu Volfu kapsēta) austrumu daļas koku izciršanu, kā arī vispārēju lidlauka paplašināšanu austrumu virzienā. Pasta un telegrāfa departamentam paredzēja lūgt pārcelt telefona līniju, kas atradās Litenes ceļa tuvumā.
1935.gadā Aviācijas pulka vajadzībām veica jaunu lidmašīnu būvniecības pasūtījumu ārzemēs. Nākamo pāris gadu laikā Gulbenes pilsētā uzbūvēja kara lidmašīnām piemērotu aerodromu, kurš kļuva par pastāvīgo bāzēšanās vietu jaunizveidotajai eskadriļai un pēc minētā pasūtījuma iepirktajām lidmašīnām.
Turpinājums – sekos.
