(Turpinās no 3.septembra “Dzirksteles”)
Latvijas diplomātu aprindās 20.gadsimta trīsdesmitajos gados par ienaidnieku numur viens atzina gan PSRS, gan Vāciju. Tādēļ armijas mācību gadījumos redzama situāciju modelēšana iebrukumiem no austrumiem un dienvidiem. Lielvalstis bruņošanās procesā arvien lielāku uzsvaru lika uz kara aviāciju, arī mazās valstis iespēju robežās centās nodrošināt savu armiju ar kaujas lidmašīnām. Aerodromu būvniecība bija neatņemama kara aviācijas attīstības sastāvdaļa.
Gulbenē Aviācijas pulka aerodroma būvniecība 1937.gadā bija nonākusi tik tālu, ka bija iespējams to izmantot kaujas lidmašīnu vajadzībām. Gulbenē plānoja dislocēt jaunizveidotu tuvās izlūkošanas eskadriļu Latvijas armijas Latgales divīzijas nepieciešamību realizēšanai. Tuvās izlūkošanas aviācijas galvenie uzdevumi bija pretinieka aizmugures un kaujas izlūkošana, kā arī artilērijas uguns koriģēšana.
Aviācijas pulka vienību un karavīru sadalījuma projekti paredzēja: kara laikam – sešus aerodromus ar bāzes aerodromu komandām Rīgā – Spilves, Kalnciema, Ķīšezera aerodromā, kā arī Krustpils, Daugavpils un Gulbenes aerodromā, un miera laikam – atsevišķi novietota Tuvās izlūkošanas eskadriļa Gulbenē un Tālās izlūkošanas eskadriļa Krustpilī, bāzē – Rīgā izlūku eskadriļa (5.) ar 1., 2., 3. un 4. iznīcinātāju eskadriļu, kā arī atsevišķi izvietotu 8. jūras izlūku eskadriļu Liepājā.
Lidmašīnu iegāde eskadriļas vajadzībām
Gulbenes aerodromā bāzētā Aviācijas pulka vienība ieguva 6.eskadriļas apzīmējumu. Latvijas valsts veiktais kaujas lidmašīnu iepirkums ārzemēs nodrošināja visu 6.eskadriļu ar jaunām viena tipa lidmašīnām. Jau 1934.gada novembrī Latvijas armijas aviācijas pulka pārstāvji Beļģijā izmēģināja firmas “Stampe et Vertongen” “SV-5” ražotās lidmašīnas. Viņu atzinumā teikts, ka tās var piemērot divīzijas izlūkošanas uzdevumu izpildīšanai, kā arī novērotāja un lidotāju trenēšanai ar samazinātiem izdevumiem miera laikā, kā arī kara gadījumā kaujas uzdevumu pildīšanai.
“SV-5” lidmašīnu kvalitāte, ražotāju pieprasītā cena un pasūtījuma izpildes termiņi Latvijas pusei bija pieņemami. 1935.gada 14.martā ar uzņēmumu “Stampe et Vertongen” tika noslēgts līgums par 10 “SV-5” lidmašīnu būvniecību. Par lidmašīnu piegādes termiņu noteica 1936.gada 5.aprīli. Tomēr sākotnēji noteiktais piegādes termiņš tika pagarināts līdz 1936.gada 23.augustam sakarā ar lidmašīnu motoru ražotājfirmas „Armstrong Siddeley” problēmām.
Latvijas pārstāvju faktiskā lidmašīnu pieņemšana notika 1936.gada 19.septembrī firmas “Stampe et Vertongen” fabrikā Antverpenē, bet uz Latviju pirmās “SV-5” lidmašīnas atveda oktobrī. Rīgas muitnīcas kvīts, Apgādes pārvaldes Bruņošanās daļas pieņemšanas protokols, kā arī pieņemšanas komisijas akti apliecina, ka pirmās lidmašīnas Latvijā saņemtas 1936.gada 8.oktobrī.
Rīgā lidmašīnu pārbaudei, montāžai, regulēšanai un izmēģināšanai tika izveidota komisija. Komisija darbu uzsāka 1936.gada 14.oktobrī, bet jau 2.novembrī komisijas vadītājs pulkvedis-leitnants Ārgalis ziņoja, ka saņemtās lidmašīnas pārbaudītas lidojumos. Ar tām lidojuši vairāki virsnieki un instruktori, kas apstiprinājuši, ka lidmašīnas vadīšana ir ļoti viegla un nolaišanos var izdarīt uz nelieliem aerodromiem.
Dažādu iemeslu dēļ pašlaik man nav pietiekami plašas informācijas par Gulbenē dislocēto eskadriļu no 1937. līdz 1940.gada vidum. Daļēja informācija par Gulbenē izvietoto eskadriļu minētajā laika posmā atrodama Edvīna Brūveļa grāmatā „Latvijas aviācijas vēsture 1919-1940”. Viņš norāda, ka “SV-5” lidmašīnas Aviācijas pulka sastāvā parādījušās 1936.gada decembrī ar numerāciju 108, 109, 110 un 112.
Jāpiebilst, ka šīs numerācijas lidmašīnas varētu būt jau atsūtītas otrajā piegādē, jo zināms, ka šīs markas lidaparātu numerācija sākās ar 104. Spriežot pēc jau minētā komisijas vadītāja ziņojuma, pirmās piegādātās lidmašīnas (nr.104 – 107) lidošanai Aviācijas pulka eskadriļā bija gatavas jau 1936.gada novembra sākumā.
Aviācijas vienības formēšana
Apskatītajos Latvijas valsts vēstures arhīva fondos informācija par aviācijas eskadriļu Gulbenē dažādos ziņojumos parādās ar 1936.gada decembri, piemēram, 7. Siguldas kājnieku pulka Gulbenes garnizona vadības ziņojumā norādīts, ka sakarā ar lidotāju eskadriļas novietošanu Gulbenē vairs nav iespēju izmantot aerodroma teritoriju garnizona karavīru apmācībai. Savukārt 1937.gada janvāra ziņojums informē, ka Aviācijas pulka komandieris pulkvedis Jānis Indāns un 4.eskadriļas komandieris kapteinis Viktors Eglītis Gulbenē ieradīsies 1937.gada 14.janvārī, lai apskatītu eskadriļas telpas un Gulbenes aerodromu.
Var secināt ka, jaunās aviācijas vienības formēšana sākās jau 1936.gada beigās un turpinājās 1937.gadā. Uz Gulbeni nosūtīja tikai jauniegūtās “SV-5” lidmašīnas, kā arī Aviācijas pulka karavīrus no Rīgas un Krustpils.
Var pilnīgi droši apgalvot, ka 1937.gadā Latvijas armijas Aviācijas pulks Gulbenes aerodromu sāka izmantot atbilstoši miera laikam noteiktās atsevišķi novietotās tuvās izlūkošanas eskadriļas vajadzībām. Iespējams, ka jaunās aviācijas vienības formēšanas process beidzies tikai 1937.gada pavasarī, kad par 6.eskadriļas komandieri iecelts kapteinis Viktors Eglītis.
Lidmašīnu kvalitāte
Gulbenes aerodromā bāzētās “SV-5” lidmašīnas bija kvalitatīvas, lai arī, tuvojoties Otrajam pasaules karam, tās vairs nevarēja pieskaitīt pie modernām lidmašīnām. Lidmašīnu kvalitāti apliecina gan nelielais avāriju skaits, gan arī oficiāli rīkoto sacensību rezultāti. Tā Latvijas 3.apkārtlidojumā Aviācijas pulka virsleitnants Vilis Grants un kapteinis – leitnants Valters Riņķis ar izlūklidmašīnu “SV-5” Nr.104 sasniedza augstāko vidējo lidojuma ātrumu, apsteidzot šajā rādītājā pat iznīcinātāju eskadriļas rīcībā esošo “Bristol Bulldog Mk II”. Jāpiebilst, ka ieviešot lidmašīnu tipa burtu apzīmējumus, lidmašīnām “SV-5” ar “Serval” motoriem piešķīra apzīmējumu B2, tādēļ atsevišķos avotos šīs markas lidmašīnas atzīmētas tikai ar šo apzīmējumu.
6.eskadriļā līdz 1940.gadam nebija lidmašīnu zaudējumu, lai gan 1939.gada 31.maijā no aviācijas vienības Gulbenē ar “SV-5” uz PSRS patvaļīgi aizlidoja virsleitnants Leons Vaiders. Protams, šo gadījumu nevar uzskaitīt par neatgriezenisku zaudējumu kaut kādu tehnisku problēmu rezultātā, turklāt lidmašīna vēlāk atdota atpakaļ. Pret dezertējušo lidotāju PSRS tika ierosināta krimināllieta, kuru izbeidza tikai 1940.gada 28.septembrī.
Ziņojumā par aviācijas dienesta apgādes priekšmetu stāvokli uz 1940.gada 1.aprīli teikts, ka Gulbenē atrodas astoņas sauszemes izlūku lidmašīnas. Tiešā tuvumā esošajā 7. Siguldas kājnieku munīcijas noliktavā glabājas vairāk nekā trīs simti (20 un 50 mārciņu smagas) aerobumbas. “SV-5” lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās veikšanai ziemas apstākļos tika lietotas slēpes. Katrā lidmašīnā atradās iebūvēts fotoaparāts, bet lidotāju un novērotāju drošībai eskadriļā izmantoja „Irvin” sistēmas izpletņus.
Pirmais eskadriļas “SV-5” lidmašīnas zaudējuma fakts konstatējams 1940.gada 4.jūnijā, kad Gulbenē dislocētajā Aviācijas pulka izlūku diviziona eskadriļā avarēja kaprāļa Indriķa Morkāna pilotētā lidmašīna Nr.111. Mazā lidojuma augstuma dēļ evakuēties no lidmašīnas nevarēja un katastrofas rezultātā bojā gāja pasažieris, kas sēdēja novērotāja vietā, bet pilots guva ļoti nopietnas traumas un tika ievietots slimnīcā, kuru atstāja tikai pēc astoņu mēnešu ārstēšanās.
Aviācijas pulka vienību sagatavošana iespējamai karadarbībai notika jau 1940.gada pavasarī. Armijas aviācijas priekšnieka pavēle noteica pat to, ka rezerves kara lidmašīnas glabājamas pilnā apbruņojumā un lidošanas kārtībā, bet degvielu un smērvielas divu dienu vajadzībām pēc kara apstākļu normām glabāt Aviācijas pulka aerodromu degvielas un smērvielu tvertnēs.
(Turpinājums sekos)
