1940.gada 15.jūnijā Latvija bija nokļuvusi ārpolitiski agresīvas lielvalsts ielenkuma un upura pozīcijā. Latvijas teritorijas rietumu daļā jau kopš 1939.gada atradās PSRS karabāzes. PSRS pārņēma Baltijas jūras ūdeņu kontroli un okupēja Lietuvu. Austrumu lielvalsts iebrukuma plānu Latvijas teritorijā ievadīja uzbrukumi Latvijas robežas kordoniem.
(Turpinās no 20.oktobra “Dzirksteles”)
Latvijas armijas Aviācijas pulkā 15.jūnijā tika izsludināts pagaidu trauksmes stāvoklis, visu eskadriļu lidmašīnas tika sagatavotas kaujas gatavībā. Spilvē dislocētās eskadriļas saņēma uzdevumu izlidot noteiktās pozīcijās, bet Gulbenes un Krustpils izlūku eskadriļas palika savos pastāvīgajos aerodromos. 16.jūnijā Latvija saņēma ultimatīvu notu, kurā PSRS pieprasīja karaspēka ielaišanu un Padomju Savienībai draudzīgas valdības sastādīšanu. Latvijas valdība piekrita pakļauties ultimatīvās notas prasībām, tādēļ 17.jūnijā Latvijas valsts dienvidu un austrumu robežu netraucēti šķērsoja PSRS karaspēks. Gulbene bija iekļauta PSRS un Latvijas karaspēka pavēlniecības pārstāvju nolīguma protokolā kā viens no Sarkanās Armijas izvietošanas rajoniem. Latvijas armijas daļu komandieri jau bija saņēmuši rīkojumus nepretoties, arī 6. izlūku eskadriļas SV-5 lidmašīnas palika Gulbenes aerodromā, gaidot turpmākās pavēles.
Aviācijas pulka komandiera ziņojums liecina, ka štābs un Rīgā dislocētās eskadriļas 1940.gada naktī no 20. uz 21.jūniju pārvietojās jaunā novietojumā Rīgas pilsētas dienvidu daļā. Galvenā kara aviācijas bāze Spilvē tika atstāta PSRS karaspēka rīcībā, bet par jauno Aviācijas pulka bāzes vietu kļuva Bišu muižas apkārtne.
6.eskadriļas pārvietošana naktī uz 21.jūniju nenotika, un vienība joprojām palika Gulbenē. Var teikt, ka 6.eskadriļas pārvietošana nemaz nevarēja notikt, jo Aviācijas pulka komandierim par situāciju Gulbenes aerodromā ziņu nebija vēl 1940.gada 22.jūnijā. Turklāt netika izvirzīta prasība nodot Gulbenes aerodromu Sarkanās Armijas rīcībā. Acīmredzot Sarkanās Armijas vadība neplānoja izvietot Gulbenes aerodromā kādu no savām kara aviācijas vienībām. PSRS jau 1940.gada sākumā bija apstiprināts operatīvo aerodromu būvniecības plāns Latvijas teritorijā, kas paredzēja Gulbenes apriņķī uzbūvēt trīs jaunus aerodromus.
Virsnieka ievēlēšana
1940.gada jūnija beigās Latvijas armiju sāka dēvēt par Tautas armiju, bet lielas izmaiņas armijas uzbūvē netika veiktas. Nu jau Latvijas Tautas armijas Aviācijas pulka 6.eskadriļa turpināja dzīvi Gulbenē. Armijas vadības maiņa tika veikta gandrīz uzreiz, bet atsevišķu vienību komandējošais sastāvs lielākoties saglabājās iepriekšējais. Aviācijas pulka 6.eskadriļas komandiera amatā palika kapteinis Oļģerts Bernhards Pukše, tomēr politisko apstākļu pārmaiņu rezultātā ierastajā dienesta vietā pakāpeniski mainījās arī karavīru ikdienas dzīve.
Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis 1940.gada 8.jūlijā apstiprināja likumu „Par politiskajiem vadītājiem armijā”. Likums noteica, ka ir izveidojams armijas politiskā vadītāja amats, kā arī politiskiem vadītājiem jābūt katra pulka vienībās. Gulbenē dislocētajā eskadriļā līdz politiskā vadītāja iecelšanai šos pienākumus veica vienības komandieris, jo tā noteikts minētajā likumā.
1940.gada jūnija beigās un jūlijā Latvijas Komunistiskās partijas vadībā garnizonos bija sākušas veidoties kareivju komitejas, kuru leģimitāti savā 1.pavēlē apstiprināja jaunieceltais armijas politiskais vadītājs. Komitejām plānoja atvēlēt politiskā vadītāja padomdevēja lomu visās armijas vienībās. Jūlijā Gulbenes garnizonā izveidotajā kareivju komitejā no 6.eskadriļas ievēlēja kapteini Aleksandru Tomasu. Aviācijas pulka vienības virsnieka ievēlēšana komitejas sastāvā ir interesants fakts, jo šajās formāli vēlētajās organizācijās nebija plānots iekļaut Latvijas armijas virsniecības pārstāvjus.
Pārmaiņas ienes cenzūra
Ievērojamas pārmaiņas karavīru dzīvē ienesa cenzūra. Cenzūra, protams, noteica arī radio un preses darbu. Jau 1940.gada jūlija sākumā tika izsūtīti apkārtraksti, rīkojumi un pavēles par dažādiem ierobežojumiem, piemēram, vienības novietojumā atļāva izvietot tikai tādas ģīmetnes vai tēlus, kas bija saistīti ar pulku vai vienību. Ar jūlija sākumu tika uzdots karavīru vakara jundas ceremoniāla laikā dziedāt tikai valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”, bet 25.jūlijā atcēla arī Latvijas valsts himnas dziedāšanu un luterāņu baznīcas korāļa „Dievs kungs ir mūsu stiprā pils” spēlēšanu. Mainot armijas iekšējā dienesta reglamentu, uzrunas formas „kungs” vietā ieviesa formu „biedrs”. Kultūras politiskās pārvaldes mehānismu, kas pastāvēja PSRS, ieviesa uzreiz pēc Latvijas pievienošanās PSRS 1940.gada 5.augustā, piemēram, visās karaspēka vienībās tika veidoti Ļeņina stūrīši, kuros izkāra PSRS valstsvīru ģīmetnes un izvietoja komunistiska rakstura literatūru.
Pastiprināta uzmanība bija jāpievērš krievu valodas mācīšanai, iekļaujot to vispārīgā mācību plānā ne mazāk par 3 stundām nedēļā, kā arī mācību dienas pēdējā stundā. Apmācība tika organizēta atsevišķi virsniekiem, instruktoriem un kareivjiem. Izstrādātie noteikumi par kulturāli izglītojošo darbu armijā paredzēja: politiskās apmācības četras reizes nedēļā; politinformāciju divas reizes nedēļā; lekcijas, referātus un pārrunas karavīru brīvajā laikā, kā arī citas aktivitātes.
Aviācijas pulka strukturālās pārmaiņas bija nenovēršamas, tādēļ jau 1940.gada jūlijā Armijas aviācijas priekšnieka amata pienākumu izpildītājs pulkvedis Jānis Indāns plānoja veidot aviācijas rezerves divizionu, izmantojot Gulbenes, Krustpils un dažus citus aerodromus, kuros PSRS aviācija vēl nebija novietojusies.
Tomēr padomju varas uzsāktā Latvijas armijas pārveidojumu koncepcija nebija grozāma un pēc PSRS aizsardzības tautas komisāra pavēles līdz 1940.gada
1.augustam bija jāizveido Baltijas kara apgabals, iekļaujot tajā arī Latvijas teritorijā dislocētās karaspēka daļas.
1940.gada jūlijā mainījās arī SV-5 lidmašīnu simbolika, 6.eskadriļas lidmašīnām tika uzkrāsota sarkana piecstaru zvaigzne, jo pilnīgi visām Latvijas kara lidmašīnām uzdeva līdzšinējā ugunskrusta vietā uzkrāsot Sarkanās Armijas kara aviācijas apzīmējumus. Nedaudz vēlāk Aviācijas pulkā tika saņemts rīkojums nomainīt cepuru simboliku, pievienojot starveidīgo kokardi.
Latvijas Tautas armijas karavīru skaita samazināšana neapšaubāmi bija viens no primārajiem uzdevumiem, tādēļ tika uzsākta karavīru atvaļināšana no dienesta, kā arī atvaļināšanās pēc paša vēlēšanās. Pēc Latvijas Tautas armijas pārveidošanas atskaitēm redzams, ka 1940.gada 20.augustā visā Aviācijas pulkā kopā bija 785 karavīri, bet 24. teritoriālā strēlnieku korpusa atsevišķā aviācijas eskadriļā būs nepieciešami tikai 208 karavīri.
Labu aerodromu izvēle nebija liela
Gulbenes aerodroma vēsture ir ļoti cieši saistīta ar Latvijas armijas aviācijas attīstību, kā arī ar tās iznīcināšanu. Jau minēju, ka aerodroms būvēts Aviācijas pulka tuvās izlūkošanas eskadriļas vajadzībām, bet 1940.gada rudenī armijas likvidācijas procesa laikā tas bija izvēlēts par 24. teritoriālā strēlnieku korpusa atsevišķās aviācijas eskadriļas dislokācijas vietu. Visa Latvijas armijas Aviācijas pulka vietā formēja tikai vienu eskadriļu pēc Sarkanās Armijas korpusa parauga ar 208 štata vietām. 24. teritoriālā strēlnieku korpusa veidošanas plānā atzīmēts, ka jaunās eskadriļas formēšanā izmantojams likvidējamā Aviācijas pulka viens aerodroms, kā arī tā cilvēku un lidmašīnu resursi. Labu aerodromu izvēle nebija liela, faktiski izvēlēties varēja starp palikušajiem eskadriļu bāzes aerodromiem Krustpilī vai Gulbenē, teorētiski bija iespējams izmantot arī citus Aviācijas pulka lidlaukus. Lidmašīnas Aviācijas pulkā bija pilnīgi atšķirīgas no Sarkanās Armijas bruņojumā esošajām, tādēļ katra lidmašīnu izvēle radītu rezerves daļu piegādes problēmas, bet cilvēku resursi bija pietiekami, lai pilnvērtīgi nokomplektētu plānoto eskadriļu. Aerodroma izvēles rezultātā tieši uz Gulbeni bija jāpārvieto likvidējamo Latvijas kara aviācijas vienību gan materiālie, gan cilvēku resursi.
(Turpinājums sekos)
