Latvijas armijas Aviācijas pulka likvidācija 1940.gada beigās iegāja noslēguma fāzē. 25.decembrī Latvijas kara aviācijas likvidācija skaitījās pabeigta. Šis fakts ievērojami apgrūtināja turpmāko Gulbenes aerodroma izmantošanas izpēti, jo līdz šim varēja balstīties uz nacionālās kara aviācijas dokumentiem Latvijas arhīvos. Gulbenes aerodroma un tajā bāzētās eskadriļas vēsture 1941.gada pirmajā pusē pašlaik pētīta, balstoties uz eskadriļas lidotāju atmiņu publikācijām presē, Latvijas Kara muzejā krājumā esošām karavīru atmiņām un savstarpējai sarakstei, atrodoties emigrācijā, kā arī vēsturnieku pētījumos izmantotiem Krievijas arhīvu materiāliem.
(Turpinās no 17.janvāra “Dzirksteles”)
Gatavošanās zvērestam
Izmaiņas eskadriļas sastāvā sākotnēji notika tikai virsdienesta un obligātā dienesta karavīru līmenī, un līdz 1940.gada decembrim korpusa Atsevišķo aviācijas eskadriļu nebija pametis neviens virsnieks. Ar 1941.gadu sākās arī vienības virsnieku sastāva maiņa, kad no eskadriļas atvaļinājās virsleitnants Ludvigs Grāve, tad kapteinis Oskars Dzērvītis. Atmiņas liecina, ka kapteiņa Dzērvīša amata pienākumu pildīšanai tika atsūtīts krievu tautības Sarkanās Armijas leitnants. Tātad vienībā jau esošo Sarkanās Armijas ieskaitīto virsnieku skaits turpināja pieaugt. Pašlaik man nav pieejami dokumenti, kas ļautu precizēt sastāva izmaiņas 1941.gadā.
Ziemas mēnešos aerodroma izmantošana bija minimāla, turklāt reto lidošanas treniņu laikā nedrīkstēja attālināties no lidlauka. Karavīri lielākoties tika nodarbināti teorijas lekcijās, jauno reglamentu apgūšanā, kā arī politiskajā apmācībā. Īpaša uzmanība bija jāpievērš arī krievu valodas apmācībai, lai gan Sarkanās Armijas politiskās propagandas galvenā pārvalde izdeva arī „Politiskās mācības grāmatu Sarkanajai Armijai” latviešu valodā.
Kopumā Atsevišķās aviācijas eskadriļas, kā arī citu vienību karavīru apmācībai bija jābūt paveiktai līdz 1941.gada 23.februārim. Šo Sarkanās Armijas gadadienu noteica par visa 24. teritoriālā strēlnieku korpusa karavīru zvēresta nodošanas dienu. Gulbenē dislocētajam aviācijas vienības sastāvam zvēresta nodošana notika mācītājmuižas pagalmā. Eskadriļas leitnanta Teodora Brāķera atmiņas liecina, ka zvērestu parakstījuši visi, pat Vācijas repatriācijas dokumentus saņēmušais virsnieka vietnieks Fricis Zaķis. Savukārt kapteinis-leitnants Kārlis Krastiņš atcerējās, ka pēc zvēresta nolasīšanas divi kareivji atteicās to parakstīt, pamatojot savu lēmumu ar jau reiz doto zvērestu Latvijas armijai. Jānorāda, ka atmiņas ir labs vēstures avots, tomēr dažādu autoru viena un tā paša notikuma interpretācija var būt atšķirīga.
Parāde Gulbenē
Lielākais jaunās apmācības rezultātā iegūto zināšanu un prasmju pārbaudījums pienāca 1941.gada 1.maijā. Gulbenē tika rīkota parāde, kurā bija jāpiedalās arī lidotājiem. Pēc R.Gabra grāmatā „Latvju virsnieks Nr.35473” publicētās informācijas parādi Gulbenē komandējis 181. strēlnieku divīzijas komandiera vietas izpildītājs pulkvedis Heinrihs Jurēvičs. Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja krājuma fotogrāfijas apstiprina eskadriļas virsnieku dalību svētku parādē. Viņi bija tērpti Latvijas armijas formas tērpos (bez uzplečiem), ar Sarkanajā Armijā lietotajām uzšuvēm un zīmotnēm. Fotogrāfijās redzams, ka parādē viņi pildīja komandieru pienākumus Gulbenes skolēnu vienībām. Lidotāju iesaistīšanu jaunatnes apmācības procesā apliecinājis eskadriļas virsleitnants Eduards Millers, kurš strādāja par sporta pedagogu Gulbenes valsts ekonomikas tehnikumā un arodskolā.
Represijas pret karavīriem
Ar 1941.gada pavasari palielinājās korpusa Atsevišķās aviācijas eskadriļas virsnieku zaudējumi. Baltijas vāciešu repatriācijas pēdējā posmā no vienības aizbrauca kapteinis-leitnants Herberts Juškevičs un virsnieka vietnieks Fricis Zaķis. Aprīļa vidū, pamatojoties uz krievu valodas neprašanu, no dienesta tika atvaļināts leitnants Rūdolfs Zaļups, bet maijā politiskās neuzticamības dēļ atvaļināja arī divus pieredzējušākos kapteiņus – Bernhardu Oļģertu Pukši un Vili Munteru.
Represijas pret eskadriļas karavīriem savu augstāko pakāpi sasniedza 1941.gada vasarā. Jūnijā sākumā no Gulbenes uz Rīgu izsauca eskadriļas komandieri pulkvedi-leitnantu Žani Jēri. Došanās uz Rīgu bija obligāta, kā izrādījās bez iespējas atgriezties. Eskadriļas komandieri Žani Jēri apcietināja un deportēja uz PSRS. Aviācijas vienības vadību Gulbenē pārņēma līdzšinējais komandiera vietnieks kapteinis Jevstafijs Jerošņikovs. Bijušā eskadriļas virsnieka Kārļa Krastiņa publikācijā „Gulbenes eskadriļas liktenis” norādīts, ka visam personālsastāvam jau 12. un 13.jūnijā veikta kaut kāda potēšana. Citu karavīru atmiņās šāda potēšana vienībā nav atzīmēta. Jāatgādina, ka minētajās dienās tika veikti pēdējie sagatavošanās darbi okupācijas varai nelojālu bijušās Latvijas armijas karavīru represēšanai.
1941.gada 14.jūnijs eskadriļā
Visa plānotā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta 24. teritoriālā strēlnieku korpusa virsnieku apcietināšanas operācija sākās gandrīz vienlaikus ar masveida civiliedzīvotāju represijām. Pagaidām nav informācijas, kas liecinātu par Gulbenē dislocētās eskadriļas karavīru dezertēšanu no vienības 1941.gada 14.jūnija dienā, lai arī Gulbenē jau zināja par strēlnieku korpusā veiktajiem arestiem. Veiksmīgai apcietināšanas operācijai bija jārada piemēroti apstākļi, tādēļ novietojumā (mācītājmuiža) esošie virsnieki 14.jūnijā, pārkāpjot reglamentu, tika norīkoti piebraucamā ceļa remonta darbiem. Pārējos ziņnesis informēja par obligātu ierašanos eskadriļas novietojumā noteiktā laikā. Sapulcināšana vienkopus, lai neradītu aizdomas un visi ierastos, bija svarīgs solis apcietināšanas un izsūtīšanas operācijā pret nacionāli noskaņotiem karavīriem, kā arī tiem, kuri kādu citu iemeslu dēļ bija iepriekš sastādītajā represējamo sarakstā.
Nākamajā etapā bija jātiek galā ar tiem, kas varētu izrādīt visnopietnāko pretošanos. Eskadriļā apcietinātā leitnanta Teodora Brāķera atmiņas liecina, kā pirmie atsevišķi no citiem apcietināti un atbruņoti virsleitnants Ernests Zālītis un Oto Austrums. Pārējie represējamo sarakstā iekļautie virsnieki saņēma rīkojumu doties uz aerodromu „īpaša uzdevuma” veikšanai.
Braukšanai uz aerodromu pagalmā novietotajā eskadriļas kravas automašīnā bija jāiekāpj virsleitnantiem Nikolajam Strukovam, Albertam Tīrulim, kā arī leitnantiem Teodoram Brāķerim, Nikolajam Salnam un Sergejam Milgrāvim. Ierodoties aerodromā, virsnieki devās uz angārā izvietoto eskadriļas komandiera kabinetu. Pēc neilgas gaidīšanas kabinetā ieradās vairāki PSRS Iekšlietu tautas komisariāta karavīri un apcietināja, atbruņoja un pārmeklēja virsniekus. Pretošanās atbruņošanas brīdī nebija, tādēļ uzreiz sekoja visu sagūstīto konvojēšana caur aerodroma teritorijai piekļaujošos parku Baltās pils virzienā. Bēgšanas iespējas konvojēšanas laikā nebija, jo parka teritorija bija ielenkta. Visi pieci virsnieki tika nogādāti noteiktā vietā Baltās pils tuvumā, kur pēc nelielas gaidīšanas piebrauca automašīna un aizveda apcietinātos uz Gulbenes dzelzceļa stacijā sagatavotajiem vagoniem. Pieejamajos avotos minēta arī eskadriļas virsnieku vietnieku un kareivju apcietināšana 14.jūnijā.
Kopumā 1941.gada 14.jūnijā 24. teritoriālā strēlnieku korpusa Atsevišķā aviācijas eskadriļas novietojumā un aerodromā apcietināja vismaz 7 virsniekus, kā arī vairākus virsnieku vietniekus un kareivjus. Vācu okupācijas laikā apkopotā informācija liecina, ka apcietināja 16 aviācijas eskadriļas virsniekus.
Represijas palielināja karavīru apņēmību dezertēt. Iepriekš par to tikai runāja, bet pēc 14.jūnija sāka arī rīkoties. No eskadriļas dezertēja virsleitnants Edgars Baumanis, uzzinot par Vācijas – PSRS kara sākšanos, no ģimenes apmeklējuma neatgriezās arī leitnants Kārlis Bungšs.
PSRS – Vācijas kara sākums mainīja Gulbenes aerodroma izmantošanas intensitāti un eskadriļas ikdienas dzīvi, bet nemainīja karavīru vēlmi dezertēt.
