Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs šogad svin 30 gadu jubileju. Otrdien muzeja draugi, atbalstītāji un sadarbības partneri tika aicināti uz jubilejas svinībām.
Brektes atgriežas muzejā
Svinības iesākās ar divu jaunu izstāžu atklāšanu. Kā pirmā tika atklāta izstāde lielajā izstāžu zālē. Ikviens apmeklētājs tur varēs doties un baudīt mūsu novada Brektu dzimtas mākslinieku darbus. Atklājot izstādi, muzeja direktore Valda Vorza stāstīja, ka iepriekšējā Brektu dzimtas izstāde muzejā bijusi tieši pirms desmit gadiem. “Toreiz bija četri Brektes – Jānis, Ilona, Patricija un Kristians, tagad – trīs. Man ir liels prieks, ka Patricija un Kristians neiet ierasto un tradicionālo ceļu mākslā, ka viņi pārsteidz, nemitīgi meklē sevi. Domāju, ka tajā liels nopelns ir gan Jānim, gan arī Ilonai Brektēm, kas ir iedrošinājuši bērnus šim pārsteiguma pilnajam ceļam mākslā,” teica V.Vorza. Izstādes atklāšanā piedalījās gan tikai Ilona, taču viņa priecājās, ka muzejs viņiem ir devis iespēju atkal vienoties kopīgā izstādē. Ilona atklāja – viņu dzimtai māksla jau ir asinīs un no tās nekādi nevarot tikt vaļā. Brektu dzimtas mākslas darbu izstāde apmeklētājiem būs skatāma līdz 22.februārim.
Piemiņas stūrītis Jūlijam Maderniekam
Otrā izstāde, kas tika atklāta ir “Jūlijs Madernieks – latviešu nacionālā stila meklējumi lietišķajā mākslā.” Tā būs izstāde – ekspozīcija, kas muzejā būs skatāma pastāvīgi. Muzeja vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis stāstīja, ka šīs izstādes tapšanā muzeja darbinieki ir ieguldījuši milzīgu darbu. Viņš izteica cerību, ka šī izstāde ikvienam ļaus vairāk izprast J.Madernieku, uzzināt par viņa dzīvi, darbu, domām. Izstādi A.Savickis salīdzināja ar bērnu, kurš izaudzināts un izlolots, dodas tālāk pasaulē. Muzeja apmeklētāji būs vērtētāji šim muzeja darbinieku gara bērnam.
“Ekspozīcija sastāv no vairākiem projektiem, pie kuriem esam strādājuši ilgākā laika posmā. Tās tapšanā ir bijuši iesaistīti arī vairāki sadarbības partneri. Taču pats galvenais vaininieks šīs ekspozīcijas tapšanas aizsākumam ir Gunārs Pakalns – mūsu novadnieka mākslinieka J.Madernieka brāļa mazdēls, kurš 2009.gadā muzejam dāvināja četrus krēslus. Tie bija oriģinālie J.Madernieka krēsli, kas ir pārdzīvojuši kara laiku, diezgan stipri cietuši, taču saglabāti un nodoti
mūsu muzejam,” stāstīja A.Savickis. G.Pakalns slimības dēļ diemžēl nebija ieradies, viņš atsūtīja apsveikumu, kurā pateicās muzeja darbiniekiem par paveikto J.Madernieka piemiņas saglabāšanā. Viņš raksta: “Baltās mēbeles ir atradušas savu īsto vietu un var kļūt par sākumu tālākai piemiņas stūrīša attīstībai.” A.Savickis piebilda – darbs pie šīs ekspozīcijas tiešām turpināsies. Muzeja darbiniekiem jau šobrīd ir daudz ideju, kā šo ekspozīciju padarīt vēl daudzveidīgāku un plašāku. A.Savickis arī pateicās visiem sadarbības partneriem par ieguldīto darbu izstādes tapšanā, dāvājot ikvienam īpašu Pateicību, kuras noformēšanā izmantoti J.Madernieka raksti.
Muzeja darbu mēģina padarīt atraktīvāku
Šajā izstādē uzmanību piesaista arī liels skārienjūtīgs displejs un magnētiskā tāfele. Muzeja pedagoģe Iveta Petrovska stāstīja, ka ar šīm divām ierīcēm ekspozīcija tiks padarīta nedaudz atraktīvāka un interesantāka. Uz magnētiskās tāfeles, brīvi improvizējot, ikvienam būs iespēja izmēģināt veidot dažādus rakstus. Savukārt ar otras ierīces palīdzību būs iespēja apmeklētājiem parādīt ieguldīto pētniecisko darbu. Apmeklētāji, piemēram, varēs apskatīt J.Madernieka ogles zīmējumus, kas pašreiz atrodas citās mākslas galerijās un varbūt tikai nākotnē būs skatāmi pie mums. Uz šī ekrāna ir iespējams arī likt gleznas kā “puzles”. Šī ierīce piedāvā vēl milzum daudz dažādu iespēju, pie kā muzeja darbinieki strādās arī turpmāk.
Strādā no sirds un cits citu papildinot
Pasākuma noslēgumā sumināti tika paši gaviļnieki – muzejs un tā darbinieki. Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna, uzrunājot klātesošos, atzina, ka, lai arī pasaulē ir daudz slavenu, miljoniem apmeklētu un ļoti dārgu muzeju, mums vismīļākais ir savs – Gulbenes – muzejs, jo nevienā muzejā nebūs sakrājies tik daudz mūsu cilvēku atmiņu, notikumu, piedzīvojumu, mākslas sasniegumu, arī lietu, kas ir piederīgas tieši šai vietai, no kuras varam augt, iziet pasaulē, mācīties un atkal atgriezties atpakaļ.
Muzeja direktore V.Vorza atzina, ka viss, kas līdz šim ir paveikts, ir muzeja darbinieku milzīgais ieguldījums – spēja strādāt radoši, no sirds un citam citu papildinot. Viņa teica sirsnīgu paldies ikvienam darbiniekam, kas pašreiz strādā muzejā, kā arī tiem cilvēkiem, kas savulaik strādājuši muzejā. No bijušajiem darbiniekiem muzeju jubilejā sveikt bija ieradusies Irīna Zeibārte (šobrīd ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā), Daira Jaunbērziņa (strādā Latvijas Kara muzejā), Smaida Lūse, kas muzejā ir strādājusi ilgus gadus un arī tagad bieži apciemo muzeju, kā arī muzeja darbinieks Jānis Kokarevičs.
Lepojas ar muzeja sasniegumiem
I.Zeibārte, suminot gaviļniekus, stāstīja, ka no viņas 30 darba gadiem 25 tika aizvadīti Gulbenes muzejā. “Kad pirms pieciem gadiem devos prom no šejienes uz valsts lielāko muzeju, man nevienu mirkli nebija jādomā, ka nāku no mazās Gulbenes. Gulbenes muzejs man ir devis stabilu pamatu, kas ļauj joprojām strādāt labāko muzeju līmenī. Tas nozīmē, ka Gulbenes muzejam ir jāstrādā tādā pašā līmenī,” teica I.Zeibārte, lepojoties ar mūsu novada muzeja sasniegumiem un vēlot turpināt iesākto ceļu. Viņa sūtīja sveicienus arī no sava vīra Jura Zeibārta, kurš arī savulaik strādāja Gulbenes muzejā.
Lepna par savu kādreizējo darba vietu bija arī D.Jaunbērziņa. Viņa teica, ka Gulbenes muzejs viņai ir devis milzīgu atspēriena punktu. Viņa atzina, ka, pateicoties muzejam un konkrēti V.Vorzai, viņa ir iemācījusies vienmēr lepoties ar to vietu no kurienes nāc, un ar darbu, ko dari. V.Vorza viņai ir iemācījusi arī ticēt sapņiem. D.Jaunbērziņa bilda, ka nevienā citā darba vietā neviens ar viņu tā nav lepojies, kā tas ir bijis Gulbenes muzejā. Viņa priecājās, cik daudz interesanta un vērtīga darba Gulbenes muzejā ir paveikts pa šiem gadiem.
Muzeju jubilejā sveica arī tuvākie sadarbības partneri – Gulbenes kultūras centrs, mākslas skola, mūzikas skolas, Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša”, Gulbenes bibliotēka. Solot atbalstu, radošus panākumus vēlēja arī novada domes pārstāvji.
