Gulbenes seniore Genoveva Laizāne ir viena no deviņām vārdamāsām, kas abonē “Dzirksteli”. Tas vien liecina, ka šis vārds ir populārs Gulbenes novadā. “Mans vārds ir cēlies no Vāczemes. Izplatīts arī katoļu ģimenēs, taču mūsdienās to vairs meitenēm piešķir reti,” saka Genoveva.
Viņas šūpulis kārts Balvu pusē, Šķilbēnos. Genoveva ir vecākā trīs bērnu ģimenē. Lepojas ar brāli un māsu, kas abi ir rīdzinieki. Tomēr attālums viņus nespējot šķirt.
“Mamma man devusi vārdu, kas viņai pašai ļoti patika. Man ne tik ļoti. Taču nesūdzos. Savējie manu vārdu mēdz īsināt un uzrunā gan kā Gintu, gan kā Guntu. Taču man ir sava dziesma par Genovevu, kuru tik skaisti izpilda Žoržs Siksna. Esmu optimiste, kā visas Genovevas. Tā kā piedzimu Kaķa gadā, vienmēr dzīvē krītu uz četrām kājām. Lai kā man gājis un iet, esmu cīnītāja no sākuma līdz galam,” stāsta Genoveva.
Gulbenes pusē Genoveva nonāca jaunībā. Pēc trīs dienas un trīs naktis Šķilbēnos nosvinētajām kāzām viņa drīz vien šurp atbrauca strādāt kopā ar vīru Voldemāru. Abiem ar dzīvesbiedru bija vienāda izglītība. “Laika gaitā mūsu abu dzīves ceļi ir šķīrušies, viņš tagad ir Rīgā, šad tad man piezvana, vēlas parunāties,” saka Genoveva, kas netur ļaunu prātu uz savu bijušo dzīvesbiedru.
Genovevas mūža piepildījums bijis darbs. Viņa strādājusi par ekonomisti dažādās iestādēs, pēdējā darbavieta bijusi “Alfas” cehā. “Uzticama gan neskaitījos, jo padomju gados neparko nestājos komunistu partijā,” piebilst Genoveva.
Viņa nebūt nav skumja, ka Gulbenes novadā vadošos amatos ir daudz viņas novadnieku – Balvu puses cilvēku. “Nesen pie viena tāda gāju uz pieņemšanu. Citi mani brīdināja, ka viņš jau nu gan ar mani nerunāšot. Runāja! Abi izrunājāmies no sirds,” saka Genoveva. Par balveniešiem viņai ir savs viedoklis kā par ļoti uzņēmīgiem, apsviedīgiem, neatlaidīgiem cilvēkiem.
Genovevas dzīvē vienmēr nozīmīga ir bijusi katoļu baznīca, ticība. Viņa regulāri apmeklē dievkalpojumus Gulbenē, uzskata sevi par aktīvu katolieti. Tā kā Genoveva ir izglītota finanšu jautājumos, viņa ir padomdevēja kaimiņiem, draugiem un paziņām. Aktīvi seko tam, lai daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo arī pati, iedzīvotājiem piesūtītie rēķini par komunālajiem pakalpojumiem būtu taisnīgi. Savulaik pati pazaudēja 2000 latu, kurus bija ieguldījusi “Bankā Baltija”. Tā bija mācība neuzticēties saldiem solījumiem. Tomēr vienlaikus Genoveva atzīst, ka no katra dzīves gadījuma viņa gūst pieredzi, piemēram, atziņu, ka nauda ir jākrāj zeķē, nevis jāglabā bankā.
