Sestdien Gulbenes stadionā notika tradicionālā draudzības spēle futbolā starp Latvijas izlases veterānu un Gulbenes veterānu komandām.
Sestdien Gulbenes stadionā notika tradicionālā draudzības spēle futbolā starp Latvijas izlases veterānu un Gulbenes veterānu komandām. Šādas sacensības nu jau kļūst tradicionālas.
Latvijas izlases veterānu komandā spēlē vīri, kas visus Latvijas futbola cienītājus priecējuši gan leģendārās “Daugavas” sastāvā, gan izlases spēlēs.
Trenēties var visu gadu
Komandas administrators Gunārs Māliņš, kurš šajā postenī ir no “Daugavas” laikiem, stāsta, ka vīri futbolu spēlējuši visus šos gadus. Tagad Latvijas Futbola federācijas un futbola kluba “Skonto” vadība radījusi lieliskus apstākļus. Trenēties varot visu gadu – ziemā manēžā un “Skonto” hallē, vasarā – Mežaparka sporta bāzē, turpat, kur trenējas tagadējā valsts izlase. Arī veterāni apgādāti ar formām un sporta inventāru. “Spēļu ir pietiekami,” “Dzirkstelei” saka G.Māliņš.
40 minūtes uz laukuma nav joka lieta
Gulbenes komandas sastāvā bija Aivars Kočāns, Vitālijs Kočāns, Leonīds Ivašins, Vjačeslavs Jefimovs, Viktors Jefimovs (seniors), Aleksandrs Sircovs, Dainis Romanovs, Aleksejs Panovs, Jānis Jevdokimovs, Aleksandrs Surovs, Boriss Jamkovijs, ļoti epizodiski spēlē iesaistījās Vjačeslavs Ruļovs, Igors Ņekrasovs, Romāns Graubis, Normunds Gibala, kuriem līdz veterāna vecumam vēl trūkst gadu. Līdzīgi bija arī Latvijas izlases komandā, taču abās vienībās “veterānu kandidāti” laukumā gāja tikai tad, kad kādam senioram brīdi vajadzēja atvilkt elpu. Divus puslaikus pa 40 minūtēm nospēlēt tomēr nav joka lieta.
Labs vārtsargs ir puse no komandas
Spēle sākās ar spēcīgu Latvijas izlases ofensīvu. Jau pirmā puslaika 42.sekundē Gulbenes komandas vārtsargam Aivaram Kočānam nācās atvairīt pretinieku pirmo uzbrukumu. Vēl pēc piecām minūtēm Gulbenes vārtsargs atvairīja vārtu labajā apakšējā stūrī no tuvas distances raidītu bumbu, kādu futbolisti parasti sauc par “neņemamu”. Spēles pirmajā puslaikā šādas situācijas, kad tikai Aivara Kočāna meistarība un arī veiksme glāba Gulbenes komandu, atkārtojās vairākkārt, laukuma spēlētājus, liekas, sasaistīja respekts pret titulētajiem pretiniekiem. Mēdz sacīt, ka labs vārtsargs ir puse no komandas. A.Kočāns bija vismaz trīs ceturtdaļas no komandas, to atzina arī pretinieki, kuri savā futbola dzīvē daudz ko ir redzējuši. Pirmais puslaiks tā arī beidzās bez vārtu guvuma – 0:0.
Draudzības spēlē ir draudzīgs neizšķirts
Otrajā puslaikā spēle kļuva līdzvērtīga abās pusēs – ne tāpēc, ka viesi būtu noguruši, bet tāpēc, ka gulbenieši nespēlējās un rādīja, ko patiesi var. Mūsu komandas uzbrucēji bieži apdraudēja pretinieku vārtus, bet Latvijas izlases veterānu komandas vārtsargs, protams, arī nav “ar pliku roku ņemams”. Līdz pat spēles 70.
minūtei rezultāts bija 0:0, bet tad izlases veterānu vīram Mihailam Smorodinam izdevās caursist Aivara Kočāna aizsardzību, un rezultāts kļuva 1:0 lielmeistaru labā. Tomēr taisnība triumfēja – otrā puslaika 37.minūtē gulbenietis Igors Ņekrasovs realizēja 11 metru soda sitienu. Spēle tā arī beidzās – 1:1, draudzīgs neizšķirts draudzības spēlē.
Atzīst par labāko gulbeniešu vārtsargu
Pēc spēles abu komandu labākie spēlētāji saņēma speciālas balvas. Labāko spēlētāju noteica pretinieku komandas futbolisti. Gulbenieši par labāko Latvijas izlases veterānu vienībā atzina komandas kapteini Georgu Smirnovu, vienu no Latvijas futbola leģendām. Savukārt Rīgas “lielmeistari” par labāko Gulbenes komandā vienbalsīgi atzina vārtsargu Aivaru Kočānu, īpaši uzsverot, ka viņš vismaz piecas reizes spēles laikā glābis komandu. Viesu komandas kapteinis Georgs Smirnovs atzinīgi izteicās par Gulbenes futbola laukuma labo kvalitāti. Par to arī šajā sliktajā vasarā neatlaidīgi gādāja stadiona direktors Aivars Kočāns un viņa vietnieks saimniecības jautājumos Aleksandrs Sircovs, veterānu komandas kapteinis. Latvijas izlases veterāni dāvināja Gulbenes jaunajiem futbolistiem vairākas jaunas futbolbumbas.
