Latvijas čempionāta pēdējā spēlē FB “Gulbene” komandai pietrūka piecu minūšu, lai uzvarētu Rīgas FK “Daugava” un saglabātu iespēju nākamajā sezonā spēlēt virslīgā. Spēle beidzās ar rezultātu 1:1, un gulbeniešiem virslīga jāatstāj.
Pretiniekus apmierināja arī neizšķirts
Spēle Rīgā abām komandām bija īpaši svarīga, bet mūsu pretiniekus apmierināja arī neizšķirts. Komandas ir spēkos līdzīgas, un cīņas gaita to apliecināja. Saimnieki vairāk kontrolēja bumbu, bet mūsu soda laukumā neko bīstamu neizveidoja. Jāsaka, ka arī gulbenieši īpaši netraucēja “daugaviešu” vārtsargu, un pirmais puslaiks likumsakarīgi beidzās ar rezultātu 0:0. Otrajā spēles daļā izpaudās FB “Gulbene” pārākums. Jau puslaika sākumā divu japāņu saspēle beidzās ar H.Takedas precīzu sitienu – 1:0. Mūsējie pie sasniegtā neapstājās, labas iespējas bija K.Grigorovam, J.Lapsam, S.Mišinam un H.Takedam. Rīgas komanda izskatījās apjukusi, viņu uzbrukumi bija vienveidīgi un mūsu vārtsargam A.Nikoļskim viegli atšifrējami. Jo tuvāk nāca spēles beigas, jo lielākiem spēkiem uzbruka saimnieki. Vienā no epizodēm viņi ieguva tiesības uz stūra sitienu. Pēc tā rezultāts kļuva 1:1, jo burzmā pie mūsu vārtiem aizsargi netika galā ar saviem pienākumiem. Atlikušajā laikā mūsu futbolisti centās gūt vārtus, bija arī iespējas, bet rezultātā palika 1:1 un virslīga jāatstāj.
Futbols ir futbols
Pēc spēles komandas vadītāji M.Koņevs un R.Lajuks pateicās puišiem par sezonu. Futbols ir futbols, ar šo rezultātu dzīve nebeidzas. Nākamās sezonas plāni būs zināmi decembra vidū. Pēc nolikuma mums jāspēlē pirmajā līgā, bet, vai to darīsim – jādomā.
“Šodienas spēle ir visas mūsu sezonas spogulis. Pirmo puslaiku pilnībā izgāzām. Iespējams, neuzminēju ar taktiku un spēlētājiem. Domāju, ka pirmajā puslaikā uzbrukuma trijstūris Takeda, Mišins un Karašausks un divi ātri malējie spēlētāji veidos labus uzbrukumus ar īsām piespēlēm, bet spēle pilnībā nesanāca. Jau pirmā puslaika beigās gribējām izdarīt maiņu un pāriet pie otrā plāna, kad Jānim Lapsam tiek adresētas tālās piespēles, bet līdz pēdējam cerēju, ka varēsim tā spēlēt. Acīmredzot kļūdījos. Pirmajā puslaikā pilnībā zaudējām cīņas par bumbām. Tas īpaši ir svarīgi tādos mačos, kad mazāk ir spēles, bet vairāk cīņas, spiež rezultāts.
Savukārt otro puslaiku, manuprāt, pilnībā uzvarējām. Bet atkal ielaidām pēc standartsituācijas – jau esmu sajaucis, cik esam ielaiduši, bet domāju, ka vārtus 20 noteikti. Ielaidām piecas minūtes pirms beigām, turklāt uzskatu, ka otrajā puslaikā arī taktiskā ziņā pretiniekus pilnībā pārspējām – pat bija redzams, ka viņi it kā ir samierinājušies ar spēli. Ģērbtuvēs puišiem pateicu paldies par otro puslaiku – spēlējām un guvām labus vārtus. Taču, ja tā taisnīgi vērtē visu sezonu, mums bija ļoti daudz problēmu. – gan spēles, gan citādā ziņā. Nenocietāmies piecas minūtes. Žēl, protams, bet ko darīt – kāds vienmēr ir pirmais un kāds – pēdējais.
Par nākamo sezonu neko nevaru pateikt, tas vairāk ir jautājums Romānam Lajukam. Pat, ja mēs paliktu, būtu daudz jautājumu. Paldies Gulbenei par to, ka šajā mazajā pilsētā palīdzēja un palīdz – bez šīs palīdzības mums vispār būtu ļoti grūti. Saku vēlreiz, ka saturēt komandu šādā mazā pilsētā ir varoņdarbs šābrīža futbolam. Otro sezonu pēc kārtas sākām ar labi organizētu un spēlējošu komandu. Komanda arī tāda principā bija, kādu vēlējos – kā kombinacionālā un uzbrūkošā stila piekritējs. Piemēram, kausa izcīņā pret “Skonto” mums katastrofāli nepaveicās. Bet mazo resursu dēļ nespējam noturēt spēlētājus, jūnijā mums atkal aizgāja seši septiņi cilvēki. Katru pusgadu principā vācam jaunu komandu,” pēc spēles teica FB “Gulbene” galvenais treneris Mihails Koņevs.
Pēdējā spēlē FB “Gulbene” komandā bija: A.Nikoļskis, A.Ivanovs, R.Išikava, I.Gluško, S.Mišins, R.Kozava, H.Takeda, A.Karašausks (J.Lapss 46’), I.Korabļovs, E.Ivaško, K.Grigorovs, kā arī I.Labuts, E.Skurjats un A.Maksimenko.
Pēdējā kārtā jāizceļ FS “Metta/LU” „pārsteidzošā” uzvara pār liepājniekiem ar 1:0. Vēl spēles: Jelgava – “Skonto” – 1:1, Daugavpils – Ventspils – 0:0, Jūrmala – “Spartaks” – 0:3.
