* * *
Ikreiz,
kad es mazgāju tavus kreklus,
manai mīlestībai ir svētki.
Smaidot noskatos,
kā ūdenī
mana laulības gredzena atspulgs
šūpojas lēni.
Kad vēlāk vējš,
tos žāvējot,
siltām rokām glāstīs,
manas acis būs laimīgas
un sirds šo saulaino brīdi
maigi tev stāstīs.
Redzi nu –
viss ir tik vienkārši
un tieši tāpēc skaisti.
Un jūs citi nemaz nesakiet,
ka tas ir naivi.
Gunitas Irbes dzeja
00:00 28.05.2013
32