Ai, Stāmeriena, Stāmeriena,
Mana dzimtā puse,
Tu Latvijā un manā sirdī
Esi tikai viena.
Lai mūžu mūžos tev
Šī slavas dziesma skan,
Tu manai sirdij mīļa,
Dārga man, dārga man.
Un simtgadīgā koku aleja,
Kas ved uz seno pili,
Kur saulē rotaļājas
Mūsu novada ezeri zili.
Šeit saulē zeltītie
Baznīcas torņi spīd,
Un baltie gulbji graciozi
Rāmajos ezera ūdeņos slīd.
Šeit mana dzimtene,
Mans nams neaizmirstams,
Šeit labas idejas rast
Un dzīvi skaisti nodzīvot prast.
Un dzelža rumaks – bānītis
Un viesu nams
Tik neizsakāmi patīkams
Un pazīstams ir man.
Šeit viskrāšņākās ūdensrozes
Dzidrajos ezera ūdeņos zied
Un dabas krāšņumā
Manas dvēseles stīgas dzied:
Kamēr vien bānītis mūsu
Novadam cauri kursēs,
Stāmereniešu sirdis vienmēr
Dzīves ritumā pulsēs!
