Valentīna Brūniņa, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja izstāžu dekoratore
Kā muzeja darbiniecei arvien lielāku svētku sajūtu manī rada dažādās izstādes, kas liecina, ka par spīti visam, kas notiek Latvijā, Ziemassvētki tomēr tuvojas. Taču vislielāko prieku man sagādāja pirmās svecītes iedegšana adventes vainagā kopā ar četrus mēnešus veco mazmeitiņu Katrīnu. Tas mums visiem bija liels notikums, jo visa ģimene varējām būt kopā. Mazmeitiņa kopā ar vecākiem dzīvo Lietuvā, tāpēc bijām aizbraukuši ciemos. Tas bija mīļš un ļoti īpašs notikums mūsu dzīvē. Līdz ar pirmo sveci Adventes vainagā ir sācies klusais iekšēju pārdomu un sevis izvērtēšanas laiks. Šis ir arī tāds došanas laiks. Mēs dodam un tad saņemam pretī, bet varbūt reizēm, lai sajustu prieku, vajag arī ņemt. Šis ir gaidīšanas laiks ļoti dziļā nozīmē. Izjūtas, kas pārņem cilvēkus šajā laikā, vārdos nevar izteikt. It kā jau liekas, ka nekas nenotiek, tomēr šim laikam piemīt kaut kas īpašs. Mēs visi kaut ko gaidām un uz kaut ko ceram. Vienam tā varbūt ir tikai konfekte, otram – kaut kas vairāk. Tas nekas, ka joprojām nav sniega. Galvenais, lai visiem gaišums būtu sirdī!
