Tirzas pagasta pārvaldes sekretāres Baibas Zvirbules sacīto pierakstījusi Malda ilgaža
Pagājušajā nedēļā jaukākais notikums bija Tirzas pagasta mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu koncerts, kas bija veltīts visiem pagasta iedzīvotājiem. Šāds pasākums jau kļuvis par jauku tradīciju. Pēc koncerta bija arī jauka ballīte, kurā muzicēja pašmāju muzikanti. Domāju, ka jebkurš iedzīvotājs katru gadu gaida šo pasākumu, jo tā ir iespēja paskatīties uz savējiem. Es katru gadu cenšos apmeklēt šo pasākumu, lai pavērotu, kā pašdarbnieki uzstājas, ko jaunu ir apguvuši. Koncerta norise bija līdzīga kā iepriekšējos gados. Neko īpaši jaunu nepamanīju. Man šķita, ka šogad pasākuma apmeklētāju bija mazāk nekā pērn. Nerodu atbildi, kāpēc tā. Iedzīvotāji, kuri bija ieradušies, man likās kūtri un klusi. Vairāk sēdēja malā. Man likās, ka viņos nav agrākās dzirkstelītes un dzīvesprieka. Viņus nekādi nevarēja iekustināt pat uz dejošanu. Gribējām uztaisīt dejotāju vilcieniņu, lai visus iesaistītu dejā, bet mums tomēr tas neizdevās. Ikdienā šo depresīvo noskaņojumu iedzīvotājos nejūt, bet pasākumos, kur pulcējas vairāk sabiedrības, tas tomēr izpaužas. Mums Tirzā pagājušajā gadā notika lauksaimniecības izstāde, kurā piedalījās arī dažādi mājdzīvnieki, starp kuriem bija arī manas mammas zemnieku saimniecības “Avotiņi” šķirnes āzis Zuntis, kurš pamanījās aizbēgt no izstādes vietas. Pagājušajā nedēļā viņš tika pie četriem ārkārtīgi jaukiem šķirnes pēcnācējiem – četriem burvīgiem kazlēniem. Divi ir brūni, divi – balti. Šogad lauksaimniecības izstādes Tirzā noteikti nebūs, jo esam nolēmuši to rīkot ik pa trim gadiem. Domāju, ka nākamajā izstādē būs apskatāmi arī šobrīd vēl mazie kazlēni. Pagastā cītīgi strādājam pie pagasta ūdenssaimniecības projekta ekonomiskā pamatojuma. Cik tālu tiksim, vēl grūti pateikt, bet šis un nākamais gads ir laiks, kad mums šis darbs ir jāpaveic.
