Ar labu gribu: var daudz paveikt. Lizuma pagasta “Rubeņu” saimnieki Vivita Pozdņaka un Juris Pajats nolēmuši izveidot pirmo muzeju Latvijā, veltītu kāzu atribūtikai.
Ar labu gribu: var daudz paveikt
Lizuma pagasta “Rubeņu” saimnieki Vivita Pozdņaka un Juris Pajats nolēmuši izveidot pirmo muzeju Latvijā, veltītu kāzu atribūtikai.
Jau šobrīd tajā aplūkojamas vairākas līgavu kleitas, plīvuri, vairāki simti kāziniekiem gatavotu medaļu, ielūgumu, galdakaršu, fotogrāfiju un citu lietu. “Mana bērnība ir pagājusi fotodarbnīcā un dzimtsarakstu nodaļā, tāpēc kopš bērnības sapņoju, ka izveidošu kāzām veltītu muzeju,” stāsta muzeja idejas autore Vivita Pozdņaka.
Pagaidām ekspozīcija izkārtota dzīvojamās mājas verandā, bet jau drīzumā tā pārcelsies uz senlaicīgu klēti, kas šajā pavasarī sakārtota un ieguvusi jaunu lubiņu jumtu. Saimnieki priecājas, ka atpūtas vietas viesi, apskatot ekspozīciju, izsaka vēlmi to papildināt. Kāds vīrietis solījis muzejam dāvināt kāzu kurpes, kas vienīgo reizi bijušas kājās viņa kāzu dienā. Vēl ir citi dāvinājumi, piemēram, kāzu avīzes, kāzu dziesmu grāmatas un citas lietas.
“Kļūst skumji, atkritumu kaudzē vai pamestā, tukšā mājā pie sienas ieraugot ierāmētu senu kāzu fotogrāfiju. Labāk, lai tā glabājas muzejā.”
“Mēs priecāsimies par katru jaunu eksponātu, jo tas var noderēt ne tikai apskatei, bet būt laba ideja vedējiem arī šodien. Veidosim muzeju kopā!” aicina J.Pajats.
Saimniece stāsta, ka pirmie viesi “Rubenēs” bijuši Lizuma pagastā rīkoto Bērnības svētku dalībnieki. Izveidojusies laba sadarbība ar Gulbenes kultūras centra bērnu popgrupu “Mākonīši”, kuras dalībnieki no Gulbenes uz atpūtas vietu braukuši ar velosipēdiem, cēluši teltis un atpūtušies.
Izklaidē kāzu viesus
“”Rubenēs” ir 20 hektāri zemes, tāpēc vietas pietiek daudziem. Teltīm vietas iespējams izvēlēties, jo konkrētas norādes, kur tās drīkst celt, mums nav. Galvenais, lai cilvēki justos brīvi. Esam izveidojuši vairākas ugunskura vietas, lai tad, ja ierodas atpūtnieku grupas, tās cita citai netraucētu,” stāsta Juris. Vivita ir galvenā kāzinieku izklaidētāja.
“Tradicionāli, ka jaunais pāris un kāzu viesi pēc pasākuma dzimtsarakstu nodaļā pie mielasta galda sēžas pēc dažām stundām. Šo laiku iespējams pavadīt dažādi, piemēram, apmeklējot muzeju, pili vai atpūtas vietu. Arī mēs 7. jūnijā gatavojamies sagaidīt kāziniekus. Iepriekš ar vedējiem visu pārrunājam un saskaņojam. Labprāt uzklausu jaunā pāra vēlmes, jo visiem vienas un tās pašas izdarības ne vienmēr ir piemērotas,” stāsta Vivita.
Vivita ir fotogrāfa meita, tāpēc viņai fotografēšana nav sveša. Viesi, kas vēlas, var iemūžināt ne tikai atpūtas brīžus, bet pat pielaikot kādu no kāzu kleitām ar šlepi, plīvuru vai cepuri un tad nofotografēties.
“Kāziniekus “Rubenēs” vienmēr sagaida Kazu Frīda. Mans meitas uzvārds bija Frīdenberga, tāpēc skolā mani sauca par Frīdu. Iesniedzot projektu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmā, man vaicāja, ar ko nodarbosimies. Atbildēju, ka tās būs kāzas. “Ak, kazas audzēsiet?” man pārvaicāja. Līdzīga situācija bijusi vairākkārt. Tā arī radās Kazu Frīda,” smej Vivita.
Viņa stāsta, ka “Rubenēs” iespējams ne tikai atpūsties, bet rīkot arī sporta pasākumus ar dažādām jautrības sacensībām.Jāņos te notikšot kopīga līgošana. Pagaidām par mielastu un traukiem jāgādā viesiem, bet par visu varot iepriekš vienoties.
Ieceres īsteno pamazām
“Rubeņu” saimniekiem ir daudz ieceru, kas īstenojas pamazām, jo visam nepieciešami līdzekļi. Ja izdosies veiksmīgi startēt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmā, tad vienā no saimniecības ēkām ierīkos kamīnzāli.
Perspektīvā jaunu veidolu iegūs no laukakmeņiem savulaik celtā kūts, kurā paredzēts izveidot zāli ar nelielu skatuvi muzikālu pasākumu organizēšanai, bet otrajā stāvā ierīkos vairākas istabas viesu izmitināšanai, vienu no telpām paredzot jaunlaulātajiem.
Pagaidām ir izrakts viens dīķis, bet Juris plāno rakt vēl, lai dīķos ielaistu zivis un atpūtnieki varētu makšķerēt. Drīzumā saimnieki atjaunos 1930. gadā būvēto lauku pirti. Ir nolūkota vieta vairāku kempinga mājiņu izbūvei.
Netālu no dzīvojamās ēkas uz Uriekstes upītes atrodas kādreizējo dzirnavu vieta, tur savulaik ražota elektrība ne tikai “Rubenēm”. Arī dzirnavu atjaunošanu Vivita un Juris atstāj nākotnei.
“Nav interesanti, ja ir daudz naudas un dažos mēnešos viss gatavs. Galvenais, ka pie mums cilvēkiem iespējams izbaudīt lauku klusumu un mieru. Mums patīk vienkāršība,” saka Juris.
“Rubenēs” dažādās vietās apskatāmas interesantas formas koku saknes, māzeri, iespējams apsēsties uz saimnieka gatavotiem koka soliem, lai vērotu dabu un uzlūkotu senlietas, kuru klāsts pamazām palielinās. Šinīs dienās Vivitas ieguvums ir 1942. gadā izgatavots šķīvis, kuru viņa nejauši izrakusi. Vivita ir pārliecināta, ka pieliks visas pūles, lai idejas pārtaptu dzīvē, jo pirmie trīs “Rubenēs” aizvadītie gadi liecina, ka ar labu gribu var daudz paveikt.
