Iedzīvotāji cer uz pašvaldības atbalstu, pilsētas pārvaldē ir idejas
Gulbenē, Skolas un Nākotnes ielā, dzīvojamo māju masīvos piebraucamie ceļi ir kritiskā stāvoklī. Kam īsti tie jāsakārto? Kādas ir cerības uzlabot situāciju? “Jābūt koncepcijai, kā labāk to izdarīt,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis.
Piemēram, piebraucamo ceļu sakārtošanai Nākotnes ielas masīvā J.Naglis redz iespēju piesaistīt ceļu fonda līdzekļus. Skolas ielas masīvā situācija ir mazliet citādāka. Tur arī šogad ar pilsētas pārvaldes gādību ir salāpītas bedres.
Nevis asfaltēt, bet bruģēt!
“Protams, Skolas ielas masīvā salāpītās bedres uz piebraucamajiem ceļiem izskatās briesmīgi. Ir skaidrs, ka ar laiku ir jāveic šajā masīvā iekšpagalmu rekonstrukcija. Tur zem asfalta ir daudz dažādu komunikāciju, daudz aku. Tas, protams, traucē. Tur būtu viss jārok laukā un jārekonstruē, jānoņem viskārta, jāpārregulē akas,” domā J.Naglis. Viņš redz, ka Skolas ielas masīvā labāk kalpotu nevis asfaltēti piebraucamie ceļi, bet ar bruģi klāti. “Pirmkārt, tas izmaksātu lētāk, otrkārt, ja kaut kas būtu jālabo, jārok, bruģi var izņemt laukā un pēc tam ielikt atpakaļ,” lēš pilsētas pārvaldes vadītājs.
J.Naglis pozitīvi vērtē to, ka pie vairākām mājām pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir sašaurināta zaļā zona un izveidoti automašīnu stāvlaukumi. “Es to atbalstu. Tagad normāli var pabraukt garām, ja kādam iedzīvotājam nepieciešama medicīniskā palīdzība. Vai arī ja pie mājas ir jāpiebrauc citiem speciālajiem dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem. Arī sniegu notīrīt pagalmos tagad būs vieglāk, jo ir ieviesta noteikta kārtība,” viņš uzskata.
Cerības ir, bet ticības pamaz
Mājas Skolas ielā 5/6 dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona Daiga Maka “Dzirkstelei” saka, ka pašvaldībai pilsētā būtu jāievēro vienlīdzības princips. “Ja domā sakārtot Nākotnes ielas masīva piebraucamos ceļus, kas patiešām ir briesmīgā stāvoklī, jāsakārto arī Skolas ielas masīva piebraucamie ceļi,” uzsver D.Maka. Pēc viņas domām, ideja par ceļu bruģēšanu nav slikta, taču tās esot daudz lielākas izmaksas, salīdzinot ar asfaltēšanu. D.Maka uzskata, ka pašvaldībai vajadzētu masīvos sakārtot arī stāvlaukumu klājumu. “Automašīnu stāvlaukumus pie mājām veidojam mēs, iedzīvotāji, par saviem līdzekļiem. Klājumam izmantojām drupināto asfaltu, kas ir tāds pats kā grants seguma klājums. Neticu, ka pēkšņi pilsētai varētu atrasties tāda nauda, lai noasfaltētu vai nobruģētu šos stāvlaukumus,” saka D.Maka.
“Skolas ielas masīvā ir problemātiski pašiem iedzīvotājiem kaut ko darīt, piemēram, veidot automašīnu stāvlaukumus, jo zemē ir ieguldītas dažādas komunikācijas, kabeļi. Kaut ko mainot, jārēķinās ar risku un izmaksām,” “Dzirkstelei” saka mājas Skolas ielā 5/5 dzīvokļu īrnieku pilnvarotā persona Venjamins Aleksandrovs. Viņaprāt, vispār nav pareizi, ka šajā ziņā notiek pašdarbība. No būvniecības viedokļa tas ir aplami. Pēc V.Aleksandrova domām, pašvaldībai un pilsētas pārvaldei bija jāuzņemas iniciatīva. Tajā pašā laikā viņš saprot, ka izmaksas ir pārāk lielas, tāpēc, visticamāk, pagaidām viss paliks tā, kā ir, un no novada domes iniciatīvu diezin vai var gaidīt.
