Kad, saules vilināta, pēc ierobežojumu mazināšanas (nevar gan zināt, vai tie tūdaļ netiks pastiprināti) sāc vairāk izbāzt galvu no savas dzīvesvietas Gulbenes, atkal visvairāk duras acīs mūsu puses nozīmīgo valsts ceļu nožēlojamais stāvoklis. Gan Smiltenes šoseja jau mūsu novadā, gan Madonas šoseja, pārbraucot novada robežas, ir graujošā stāvoklī. Atceros, ka vienā no domes komitejām deputāts Gunārs Ciglis uzsāka diskusiju, ka esam apdalītais Vidzemes gals, jo ap Cēsīm un Valmieru lielākoties ceļi ir sakārtoti un ceļš uz Rīgu – gludens un ātrs. Un tas ir acīmredzams fakts. Ir jau gan mums tagad sakārtots ceļš Balvu virzienā un arī uz Rēzekni. Ka tik arī kaut kad Saeimas deputāti kā, piemēram, Mārtiņš Bondars, kurš šonedēļ bija VARAM ministra Jura Pūces delegācijā Gulbenē (abi pārstāv partiju “Attīstībai/Par!”), mūs nepieskaita Latgalei tāpat kā Varakļānus! Tas, protams, joks! Par ceļu sakārtošanu “Latvijas Valsts ceļiem” vienmēr ir tradicionāla atbilde – ja vien valdība dos naudu. Tādēļ cerības raisa ministra J.Pūces solījums ceļu sakārtošanai atvēlēt vairāk naudas – to viņš saka intervijā “Dzirkstelei” šodienas numurā. Ir vērts pievērst intervijā uzmanību tam, ko ministrs saka par VARAM iniciatīvu jaunajā Pašvaldību likumā iestrādāt ideju par pagastu valdēm – tas vairāk sabiedrību iesaistītu nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, deputātiem būs pienākums vairāk konsultēties ar iedzīvotāju pārstāvjiem – pagastu valdēm, pirms izlemt nozīmīgus jautājumus. Tas varētu palīdzēt, piemēram, arī izvairīties no tāda skandāla, kāds izvērsās, kad dome vēlējās pārdot Jaungulbenes silu. Toreiz varēja dzirdēt no deputātiem, ka viņi nav izpratuši un zinājuši, cik nozīmīgs bija sils jaungulbeniešiem. Pagastu valdes ir patiešām laba ideja, ja tā neapmaldīsies politikas gaiteņos, jo sabiedrībai ir jābūt ietekmei, ne tikai piedaloties vēlēšanās. Ministrs J.Pūce arī apstiprina “Dzirkstelei” jaunumu, ka ir izveidota “Attīstībai/Par!” reģionālā nodaļa Gulbenē. Tajā ir iesaistījušies pieredzējušie “Reģionu Alianses” biedri. Kas virzījis viņus mainīt partijas piederību, stāstīsim turpmāk. Tiktāl viss būtu normāls demokrātisks process un parasta ministra vizīte, bet ir tikai viens “bet”: uz tikšanos ar ministru novada domē netika aicināti visi deputāti. Katram deputātam, kurš godprātīgi pilda savus pienākumus, šāda tikšanās ar ministru noteikti ir lietderīga, kaut arī ierobežota laikā. Arī par to lasiet šodienas numurā!
