Vidzemes attīstības aģentūras otrā semināra par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu, kas 21.februārī notika Gulbenē, pulcējot sešu rajonu pārstāvjus, dalībnieku kopējs atzinums – jāveido un jāizvērš vietējās amatnieku biedrības.
Vidzemes attīstības aģentūras otrā semināra par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu, kas 21.februārī notika Gulbenē, pulcējot sešu rajonu pārstāvjus, dalībnieku kopējs atzinums – jāveido un jāizvērš vietējās amatnieku biedrības, bet amatnieku vidū jābūt savstarpējai sadarbībai.
“Latvijā ir lieliski amatnieki, bet šobrīd nav nacionāla produkta, ko piedāvāt, lai gan amatnieks klientam piedāvā to, kas nav tipveida. Problēmas rada fakts, ka amatnieki nevēlas samierināties, ka viņi ir tikai amatnieki, bet nav mākslinieki. Jāatceras, ka amatniecības nozīmē identitātes saglabāšana ir lielāka nekā rūpniecībā,” seminārā uzsvēra Latvijas Amatniecības kameras prezidents, zinātņu doktors Vilnis Kazāks.
Runātājs semināra dalībniekiem skaidroja amatniecības jēdzienus, veidus, kā arī ar amatniecību saistīto likumdošanu. V.Kazāks atzina, ka Latvijā šobrīd ir 160 firmas, kas nodarbojas ar guļbūvju celtniecību, bet tad, kad saņemts pasūtījums 130 māju būvei, to nespējuši izpildīt, jo pietrūcis amatnieku, nevis tipveida ražotāju.
“Latvijā ir 16 amatniecības skolas. 1996. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē izveidota Amatniecības katedra. Augstskolā uzņemam tika ar zeļļa diplomu, jo jaunieši iegūt nevis akadēmisko, bet augstāko profesionālo izglītību. Ar Amatniecības kameras gādību Rīgā izdevās izveidot mācību iestādi jauniešiem, tā dēvētajiem “grūtgalvjiem”. Ir iecere arī par amatniecības dokturantūru,” stāsta V.Kazāks.
Prezidents atzina, ka arī Gulbenes rajonā pirms vairākiem gadiem, aktīvi sākušās sarunas par amatnieku apvienības izveidi, bet šobrīd aktivitātes ir pieklusušas.
Par likumdošanu, kas saistīta ar medniecību, seminārā runāja Zemkopības ministrijas Mežu resursu departamenta mežu resursu dabas aizsardzības un medību nodaļas vecākais referents Guntars Klūgs un Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis.
Par savvaļas dzīvnieku audzēšanu nebrīvē runāja Savvaļas dzīvnieku audzēšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis. Runātājs uzsvēra, ka, sākot nodarboties ar savvaļas dzīvnieku audzēšanu nebrīvē, nevar cerēt uz tūlītējiem ienākumiem, jo likumdošana paredz noteiktu to saudzēšanas laiku.
Semināra nobeigumā dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas realizāciju. Tās vadīja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta lauku ekonomikas un vides attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Kleins.
