Gulbenē siltuma padeves nodrošinātāji – SIA “Gulbenes nami” un SIA “Siltuma serviss” – sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesnieguši jauno siltuma tarifu projektu. Iecerēts, ka novembra sākumā būs zināmas jaunās siltuma izmaksas.
Gulbenē siltuma padeves nodrošinātāji – SIA “Gulbenes nami” un SIA “Siltuma serviss” – sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesnieguši jauno siltuma tarifu projektu. Iecerēts, ka novembra sākumā būs zināmas jaunās siltuma izmaksas.
Alūksnes pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora locekle Virgīnija Veļķere informē, ka SIA “Gulbenes nami” ir iesniedzis projektu par tarifu maiņu. “Likuma noteiktajā kārtībā to izskatīs. Izmaiņas varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 1.novembrī. Tādēļ vēl ir pāragri spriest, vai tarifs paliks nemainīgs vai palielināsies. Līdz novembrim apkures izmaksas būs līdzšinējās, proti 17,99 lati par megavatstundu. SIA “Gulbenes nami” projekts paredz siltumapgādes tarifu iedzīvotājiem 20,44 latus par megavatstundu. Arī SIA “Siltuma serviss” ir iesniedzis tarifu izmaiņas projektu. “Jāteic, ka Latvijā siltumenerģija kļūst dārgāka, tādēļ iespējams, ka arī Gulbenē tā mainīsies, tomēr es ceru, ka tarifa palielinājums nebūs pārāk sāpīgs,” saka V.Veļķere.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka apliecina, ka tās mājas, kam ir karstā ūdens padeve, jebkurā laikā var uzsākt apkures sezonu, arī tagad, tikai tad tas jādara zināms siltuma piegādātājam. Pēdējos divos gados nav bijušas problēmas, lai uzsāktu apkures sezonu, un G.Stucka cer, ka to nebūs arī šogad, lai gan katru gadu gulbenieši SIA “Gulbenes nami” parādā paliek apmēram 10 000 latu.
“Cilvēki nav spējīgi maksāt. Likumi ir humāni – ja cilvēks nemaksā un sakrāj 500 līdz 600 latu lielu parādu, pašvaldībai jāierāda cits dzīvoklis. Prakse ir pierādījusi, ka šādi cilvēki arī citā vietā turpina nemaksāt,” saka izpilddirektors G.Stucka.
Gandrīz visām daudzdzīvokļu mājām ir siltummaiņi, kas regulē siltumu un uztur to konstantu. Ja mājas iedzīvotāji nolemj, ka telpās visu laiku būs 18 grādus silts, tad siltummainis tā noregulē.
“Mājas vecākie cenšas, tomēr problēma ir tā, ka katrā dzīvoklī vēlas citādāku siltumu. Pensionāri iztiktu ar vēsāku dzīvokli, lai izmaksas nebūtu tik lielas, savukārt jaunās, maksātspējīgās ģimenes būtu ar mieru maksāt vairāk, bet dzīvot pietiekami siltā dzīvoklī. Tādēļ rodas ķīviņi. Jāatceras, ka katram, kas kāpj pār slieksni dzīvoklī, jārēķinās, ka tā ir koplietošanas daudzdzīvokļu māja, tātad – ir jārēķinās ar kaimiņiem,” secina G. Stucka.
