Ikdienai raksturīga nepārtraukta un arvien pieaugoša psiholoģisku un fizisku ārējo stresu iedarbība uz cilvēkiem.
Ikdienai raksturīga nepārtraukta un arvien pieaugoša psiholoģisku un fizisku ārējo stresu iedarbība uz cilvēkiem. Tā izraisa iedzīvotāju veselības pasliktināšanos un ir galvenais iemesls trauksmes un citu afektīvo slimību (īslaicīga, spēcīga uzbudinājuma, kas saistīts ar prāta nekontrolētām bailēm, niknumu) palielināšanās cēlonis.
“Pēc amerikāņu pētnieku datiem, desmit procenti iedzīvotāju mūža laikā cieš no kāda patoloģiskās trauksmes sindroma, un ģimenes ārsti šādus slimniekus redz vismaz reizi dienā. Latvijā šie skaitļi, kaut arī objektīvu pētījumu nav, varētu būt divkārt vai pat trīskārt lielāki,” skaidro psihiatre Vineta Juhņeviča.
Trauksme ir fizioloģiska organisma aizsargreakcija, gatavība pārvarēt stresoru radītās pārmaiņas. “Trauksme var būt īslaicīga vai ilgstoša, bet normālā situācijā tai nevajadzētu izraisīt ilgstošus emocionālus vai fiziskus simptomus,” saka psihiatrs.
Ilgstoša trauksmes izjūta cilvēku var novest alkohola, psihotropo vielu atkarībā. Pavājinās darbspējas, rodas vēlēšanās izvairīties no sabiedrības. Šādam cilvēkam ir vērā ņemama somatisko slimību gaitas pasliktināšanās un ārstēšanās neefektivitāte. Rodas domas par pašnāvību. Depresīvam cilvēkam ir pavājināta darbība, rīcība un domāšana. Bet pašnāvību iecer trauksmainas depresijas stāvoklī, kad cilvēkam ir bezmiegs – vēlās nakts vai agra rīta stundās,” stāsta V. Juhņeviča.
Trauksmes slimnieku lielākā daļa nemeklē palīdzību, gaidot, kad simptomi izzudīs. “Turklāt lielākā daļa iedzīvotāju vispirms izmēģinās sev zināmus nervu nomierinošus līdzekļus un tikai tad vērsīsies pie speciālista.Ja trauksmi neārstē ārsts, labs iznākums ir reti,” uzsver V. Juhņeviča.
Ilgstoša trauksme nav saistīta ar ārējiem faktoriem un apstākļiem. Dominē iedomātas un pārmērīgas raizes, ko pavada fiziski vai emocionāli trauksmes simptomi. “Īslaicīga trauksme – uzstāšanās, atbildīgs, izšķirošs brīdis – ir pieņemama. Tā zūd, kad situācija ir atrisinājusies. Ja trauksme ir jau sešus mēnešus kopā ar hroniskām bailēm, nepārliecinātību, tad trauksme ir kļuvusi patoloģiska,” skaidro ārste.
Trauksmes simptomi ir uzbudinātība, grūta iemigšana, trīce, muskuļu saspringums, svīšana, sarkšana, sirdsklauves, reibonis, elpas trūkums, nepatīkama sajūta pakrūtē. “Daudziem ir sajūta, ka sirds “izkāps” laukā pa muti. Šāda veida trauksmes parasti sākas 20 līdz 30 gadus vecumā, reizēm arī pusaudžu gados. Pamatpazīmes ir negaidītas un nav saistāmas ar īpašiem apstākļiem,” saka V. Juhņeviča.
