Ar lūgsnu par svētku izdošanos, paceļot karogus, daļa Dziesmu un Deju svētku dalībnieku jau ir devušies uz Rīgu, daļa vēl dosies, taču svētki jau ir sākušies! Mūsu galvaspilsētu Rīgu šajā nedēļā pieskandinās, piedziedās un piedejos tūkstošiem dziedātāju un dejotāju no malu malām. Uz lielajiem svētkiem dodas pat ārzemju latvieši un vieskolektīvi. Un katrs – vienalga, vai tas ir bankas darbinieks, skolotājs, ārsts, šoferis, iestādes vadītājs vai vēl kāds cits – ir kļuvis par mazu, bet neatņemamu šo svētku sastāvdaļu! Un te nu man ir jāpiekrīt mūsu pašu novada kultūras kūrētājai Edītei Siļķēnai, kas teica, ka Dziesmu un Deju svētki ir īsts mūsu tautas fenomens. Mēs varam lepoties ar to, ka par spīti visam latvieši dzied, dejo, muzicē un spēj šajos svētkos būt kopā un vienoties kaut kam tik grandiozam, spēcīgam un skaistam! Šo fenomenu novērtē arī citu valstu pārstāvji, tā, piemēram, “Koru karu” dalībnieku sniegumu atzinīgi ir novērtējuši arī starptautiskās žūrijas locekļi, teikdami, ka jebkurš koris varētu piedalīties visaugstākā līmeņa starptautiskajā koru konkursā. Mēs varam lepoties ar saviem koriem, saviem deju kolektīviem, savām folkloras kopām, orķestriem un teātriem, priecāties par viņu sniegumu un novērtēt viņu ieguldīto darbu garajos un nogurdinošajos mēģinājumos! Un tas nekas, ka mēs visi nevaram būt šo svētku dalībnieki – mājās palicēji var sekot līdzi svētku norisei, just līdzi saviem tuviniekiem, kas piedalās svētkos, un censties kaut nedaudz sajust un izbaudīt šo īpašo svētku kopības sajūtu.
