Gulbenietis Arvīds Aizupietis pilnībā piekrīt vārdu pētnieka Gunnara Treimaņa skaidrojumam par viņa vārdu. Proti, ka Arvīds darba dēļ izdara visu, bet savā labā – neko. “Tā ir, darbs man ir svarīgs,” uzsver Arvīds, kurš pēc vārdu pētnieka skaidrojuma ir arī labsirdīgs kā eņģelis un mērķtiecīgs. “Tik tiešām, ja es kaut ko esmu nolēmis, tad neatkāpšos un savu mērķi sasniegšu,” saka vīrietis. Viņš māk izraisīt apbrīnu profesionālo īpašību dēļ. Ir izmanīgs un tālredzīgs dzīves politiķis. Un ar visu aptveroša vanaga skatienu fascinē dāmas. Smaidot arī šim raksturojumam Arvīds piekrīt.
Vārdu dod tēvs
Arvīds, kurš savu vārdadienu svinēs rīt, stāsta, ka pie vārda ticis ņemot vērā to, ka arī tēvu sauca Arvīds. “Man ir arī dvīņubrālis. Man vārdu lika tēvs, bet dvīņu brālim Gunāram – mamma. Esmu dzirdējis, ka mans vārds tulkojumā nozīmē “ērgļa gaita”. Tā arī mana dzīve iet – šausmīgā tempā. Viss norit tik ātri, ka visam pat nepietiek laika,” stāsta gaviļnieks.
Viņš atceras, kad vēl dzīvi bija vecāki un viņi ar brāli bija mazāki, tad svētkos sabrauca radi, gribējās arī dāvanas. “Tad svinēšana noteikti bija citādāka. Tagad, protams, arī atceras radi un draugi. Kopīgi pasēžam un parunājamies,” stāsta Arvīds.
Viņš stāsta, ka Gulbenē nokļuvis darba dēļ, bet dzimtā vieta ir Gaujiena, Alūksnes novads. Pa šiem gadiem tik ļoti ir pierasts Gulbenē, ka, liekas, šī ir pat dzimtā vieta. “Brālis palika dzīvot vecāku mājās, Gaujienā. Nav jau tālu, es tur bieži aizbraucu.”
Arvīdam ir pašam savs paradīzes stūrītis, kur viņš labprāt dodas nedēļas nogalēs, un tur viņš aizmirst par visām ikdienišķajām problēmām un raizēm. “Pirms gadiem septiņiem astoņiem izrakām divus dīķus un uzcēlām pirtiņu meža vidū. Tā ir vieta, kur kādreiz dzīvoja manas nelaiķes sievas māte. Tā kā mans hobijs ir makšķerēšana, tad nedēļas nogalēs dodos uz šo vietu. Tā ir lieliska atpūta. Blakus ir mežs, ja vēlos, varu doties pasēņot, un vēl ja izkurina pirtiņu…” sapņaini noteic Arvīds. Ar makšķerēšanu viņš jau aizrāvies bērnībā, jo arī tēvs ir bijis makšķernieks. Šī “slimība” pielipusi arī viņa dvīņubrālim.
Kas lācītim vēderā?
Jau gadus septiņus astoņus Arvīds strādā autoservisā “Sigma”. Viņš atceras, ka jau no bērnības viņam ir paticis ņemties ar motoriem un braucamajiem. “Tik, cik tēvam bija braucamo, tik visi pēc mana remonta apstājās. Mums ar brāli vienmēr vajadzēja kaut ko uzlabot un šie labojumi beidzās tā, ka motori neizturēja. Mātei pulkstenis bija apstājies, un es to knibināju tik ilgi, kamēr tomēr dabūju “pie dziesmas”. Nekur šīs prasmes mācījies neesmu, bet man patīk paskatīties, kas lācītim vēderā,” stāsta Arvīds.
