Uzzinājusi, ka būs jāstāsta par savu vārdu, gulbeniete Silva Kokareviča sirsnīgi smejas. Tik skanīgi smiekli mēdz būt cilvēkam, kurš katru dienu izdzīvo ar prieku. “Mēs pārāk maz smaidām, bet smaids taču palīdz tik pāri visām grūtībām,” saka Silva. Ikdienā viņa strādā par prokurora palīdzi.
“Man vārdu izvēlējās tēvs tāpēc, ka ungāru komponistam Imrem Kalmanam ir operete “Silva”. Latīņu valodā vārds “Silva” nozīmē “mežs”. Paziņas mēdz jokot, ka man jāprivatizē nelielais ciematiņš Silva, kas atrodas pirms Smiltenes. Uz to atbildu, ka tad man jāprivatizē arī visi meži,” smejas Silva. Ikdienā Silvu visbiežāk mēdzot saukt par Silvīti un Silviju. “Sākotnēji, kad tiku nosaukta par Silviju, mēģināju reaģēt, bet tagad to vairs pat nepamanu,” piebilst Silva. Viņa atceras, ka vārda dēļ piedzīvojusi arī divas vārdadienas gadā. “No rīta atnācu uz darbu, un kolēģi mani sveica vārdadienā. Izrādījās, tiku sveikta kā Silvija, bet ziedus un apsveikumus jau vienmēr ir patīkami saņemt.”
Cenšas būt optimiste
Ikdienā Silva cenšas būt optimiste, jo pārliecinājusies, ka tā ir vieglāk dzīvot. Ne vienmēr tas izdodoties, bet, ja cilvēks kaut ko vēlas, viss notiek. No ikdienas darba brīvajos brīžos Silva dodas uz Tautas lietišķās mākslas studiju “Sagša”, lai sēstos pie stellēm un uzburtu kādu skaistu rokdarbu. Šobrīd tās ir šalles, kas noder gan pašai, gan dāvināšanai. Rokās tiek ņemta arī tamboradata. “Darbā runājām, ka nedāvināsim puķes, tad bildu, ka es tās notamborēšu. Tās būs paliekošas,” smaida Silva. Divus vakarus nedēļā Silva atvēl dejošanai. Četrus gadus viņa apgūst vēderdejas. Tas neesot viegli, bet galvenais – vajadzīga tikai uzdrīkstēšanās. Savukārt līnijdejas Silva dejo pati savam priekam, lai būtu iespēja vairāk izkustēties. “Es cenšos dzīvot tā, lai nebūtu jālieto ārsta izrakstīti medikamenti. Man tas arī izdodas, jo, tiklīdz rodas kaut kādas veselības problēmas, sāku strādāt ar sevi un viss notiek. Tas nav vienkārši, jo ar sevi ir jāstrādā katru dienu,” stāsta Silva.
Papildina zināšanas
Viņa nemitīgi papildina arī zināšanas. Pirms gada ir pabeigta juridiskā koledža, iegūstot profesiju jurista palīgs. Šobrīd Silva apgūst zinības, kam ar jurisprudenci nav nekāda sakara. Tās viņa vismaz pagaidām patur noslēpumā. “Būšu apguvusi, tad atklāšu,” viņa saka. Vismaz divas reizes gadā Silva dodas arī tuvākās un tālākās ekskursijās gan kopā ar lasītāju kluba “Rondo” dalībniekiem, gan izmanto citas iespējas. “Paziņas jau smejas, ka mana lasītājas gaume esot ļoti plaša, sākot ar daiļliteratūru un ezotēriku. Man jau vairākus gadus mājās nav televizora, tāpēc vairāk laika varu atvēlēt lasīšanai,” stāsta Silva.
