Vai esat kādreiz dzirdējuši šo īso, kodolīgo, bet galvenais, manuprāt, vērtīgo teicienu, atziņu, ka par vēlu ir tikai tad, kad tev uzber trīs saujas smilšu. Līdz tam vari paspēt gan atvainoties, gan piedot, gan mainīt savu dzīvi. Dažiem tas pat esot kļuvis par savas dzīves moto, jo tie ir tādi trāpīgi, pat varētu teikt – īsti atslēgas vārdi. Kas tos ir teicis, es nezinu, bet pilnībā piekrītu, jo ikvienam dzīves laikā ir iespēja vērst par labu savas “sastrādātās ziepes”, ja nepieciešams – atvainoties vai neturēt ļaunu prātu un piedot, un, ja galīgi iet tā, kā nepavisam nav iecerēts, mainīt savu dzīvi. Grūti? Jā. Bet noteikti iespējami. Ja ne iespējami, tad vismaz mēģināt gan var. Dzīve tagad rit straujiem soļiem, cilvēki skrien savās ikdienas gaitās, un pēdējā laikā arvien biežāk un biežāk nākas dzirdēt atrunas – nav laika, nav laika. Lai komunicētu, tiek izmantota virtuālā pasaule, nevis kopīgi pasēdēts pie tējas tases, jo nav taču laika. Piedot, atvainoties, vienkārši parunāties – arī nav laika. Jā, laiks nestāv uz vietas. Tam nevar pavēlēt, lai apstājas, tas vienkārši visu laiku iet tikai un vienīgi uz priekšu. Kaut gan patiesībā divu vārdu savienojums “nav laika” ļoti lielai daļai, iespējams, ir tikai atrunas. Cik bieži mums sanāk mierīgi apsēsties, lai pārdomātu savu dzīvi, lai saliktu visu pa plauktiņiem, lai pārdomātu un padomātu, vai gadījumā neesam ar asāku vārdu kādu aizvainojuši, vai neturam ļaunu prātu? Reizēm viens vienīgs vārds – “piedod” – var tik daudz ko mainīt.
