Rankas pagasta SIA „Vecpāpanos” ne tikai raudzē dažādu ogu vīnu, bet audzē arī dažādu šķirņu avenes un iekopj augļu dārzu. Pavisam nesen saimnieks Māris Brencis no āboliem sācis gatavot ābolu čipsus. Jaunums ir arī žāvētas dārza avenes.
Ābolu čipsus, kas iepakoti glītos papīra maisiņos, jau kādu laiku ir iespējams iegādāties Zaļajā tirdziņā. Žāvētas avenes tirgošanā pagaidām vēl nav.
Problēmas rada uzglabāšana
Kad saimnieki uz tirgus cilvēkiem pirmo reizi piedāvājuši nogaršot ābolu čipsus, viņi vērojuši, kāda būs interesentu sejas izteiksme. „To sejas, kas nogaršoja čipsus, atmaiga, jo šādi gatavotiem āboliem ir pavisam cita garša,” saka Māris. Viņam par čipsu ražošanu ir savs stāsts. „1968.gadā beidzu tehnikumu. Gadiem ejot, radās vēlēšanās atkal visiem satikties. Viens no maniem studiju biedriem dzīvo Talsos. Viņa meita nodarbojas ar augļkopību. No viņa uzzināju, ka no āboliem arī var gatavot čipsus. Sameklēju visu nepieciešamo informāciju. Pats neko jaunu neizdomāju, tikai kļuvu šajā pusē par novatoru, tāpat kā savulaik ar ābeļdārza izveidi un aveņu plantāciju. Iepazinos ar čipsu gatavošanas recepti un sāku mēģināt,” stāsta saimnieks. Visa pagājusī ziema aizvadīta eksperimentējot, jo čipsi nebūt nav tas pats, kas kaltēti āboli. Ja produktu saražot ir iespējams, tad lielākās problēmas rada tā uzglabāšana, lai čipsi nekļūtu valgi, bet būtu kraukšķīgi.
Iegādāsies augļu kalti
„Sākumā Rīgas firmā iegādājāmies papīra turzas ar caurspīdīgu plastikāta lodziņu, lai cilvēks redzētu, kas atrodas turzā. Tomēr no tām atteicāmies, jo, iepakojumu pēc nedēļas atverot, čipsi bija zaudējuši kraukšķīgumu un līdzinājās kaltētiem āboliem. No šī iepakojuma atteicāmies un iegādājāmies turzas, kas gatavotas no trīs papīra slāņiem. Arī tās mūsu cerības neattaisnoja. Par labākajām visbeidzot atzinām turzas, kam iekšējais slānis ir no follija,” stāsta Māris. Izrādās, ka čipsu gatavošana ir darbietilpīgs process, jo vispirms veseliem āboliem jāizņem serde. Tas tiek darīts ar veikalā nopērkamu speciāli tam domātu rīku. Pēc tam āboli ir jānomizo un jāsagriež plānās aptuveni divus milimetrus biezās ripās. Tad tās tiek apstrādātas un visbeidzot kaltētas mazajā sadzīves kaltē, kur vienā reizē var ievietot kilogramu ābolu, lai rezultā iegūtu 100 čipsus. Ābolu sagatavošanā čipsu ieguvei aktīvi iesaistās visa ģimene.
Lai čipsus varētu gatavot lielākā apjomā, „Vecpāpanu” saimnieki ir nolēmuši iegādāties speciālu kalti. „Mums ir daudz ieceru, tāpēc nolēmām ar biedrības „Sateka” starpniecību startēt ar projektu augļu kaltes iegādei. Aizbraucām uz Ilzeni, kur šādu kalti jau iegādājusies Viola Kaparšmite. Šobrīd mūsu „Satekas” iepriekš jau apstiprināto projektu izskata Lauku atbalsta dienests. Ļoti ceram, ka gūsim atbalstu,” stāsta Māris. Jaunajā augļu kaltē vienā reizē būs iespējams ielikt 30 kilogramus ābolu.
Izmēģina kaltēt avenes
M.Brencim nācies dzirdēt, ka vakaros cilvēki pie televizora ēd nevis popkornu, bet kaltētas mellenes. Tad arī dzimusi doma, ka varētu pamēģināt kaltēt avenes. Kaltēto aveņu saldums vai skābums, kas saglabājas arī pēc žāvēšanas, ir atkarīgs no aveņu šķirnes. „Pagaidām kaltētu aveņu gatavošana ir tikai eksperiments. Arī šo ogu raža jau ir beigusies. Es nekad agrāk nedomāju, ka audzēšu ābeles un avenes, ka raudzēšu vīnu vai gatavošu ābolu čipsus. Mums Valkā dzīvoja tante, kurai nebija mantinieku. Pirms 30 gadiem viņa nomira. Viņas mājā atradu senu koka pudeļu aizkorķētāju. Nezinu, bet bija tāda sajūta, ka man to kādreiz vajadzēs. Šodien es ar šo seno ierīci darbojos. Man nebūs vīna pudeļu aizkorķēšanas automāta, jo nekad nekļūšu par lielražotāju, bet, lai pārdošanai dienā sagatavotu 30 pudeles, nav nekādu problēmu,” stāsta Māris.
