Meža klajumā Līgo pagastā, kur mednieks Ainārs Garais regulāri piebaro meža cūkas, 3.augusta vakarā atnāca mieloties lāču mamma ar diviem mazuļiem. Mednieks šo unikālo skatu nofilmējis no apmēram 30 metru attāluma.
Tas noticis aptuveni pulksten 22.00, tāpēc filmētais materiāls ir patumšs, tomēr tajā var labi saskatīt visus trīs ķepaiņus. Redzams arī, kā mamma ceļas pakaļkājās un osta gaisu, jo viņai jābūt modrībā, sargājot savus bērnus.
A.Garais filmēto materiālu uzticējis “Dzirkstelei” un interesenti to var aplūkot laikraksta portālā.
Gaidīja cūkas, atnāca lāči
Pats mednieks “Dzirkstelei” saka, ka viņam šī ir unikāla pieredze. Tovakar sēdējis, gaidot meža cūkas. Liels bijis izbrīns, ieraugot, ka cienastā noliktās auzas atnākusi degustēt lāču ģimene. “Latvijā brīvā dabā redzēt lāču mammu ar lācēniem medniekiem līdz šim ir izdevies reti. Cita lieta – zooloģiskajā dārzā. Tā kā šie lācēni ir mazi, nav izslēgts, ka viņi ir dzimuši tepat vietējos mežos,” saka mednieks. Tā kā A.Garajam mežā vienmēr līdzi ir videokamera, viņš bez kavēšanās steidzās iemūžināt pasakaino ainavu.
“Zinot, ka Līgo pagasta mežos staigā lāči, es uzskatu, ka ogotājiem turp doties nebūtu ieteicams. Ja lāču ģimene tuvumā pamanīs cilvēku, mamma noteikti metīsies savus bērnus aizstāvēt,” uzskata A.Garais.
Eksperti pētīs videomateriālu
Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš “Dzirkstelei” saka, ka gadījums ir interesants. Viņš solīja izpētīt videomateriālu un tad pateikt, vai lācēni dzimuši šogad vai pērn. Ja šogad, tātad Gulbenes novadā vai vismaz Latvijā. Tā spriež J.Ozoliņš. Viņš vispirms vēlas konsultēties ar igauņu ekspertiem. Šāgada lācēni esot ļoti mazi – ne smagāki par pieciem līdz desmit kilogramiem.
“Ja lāči atnāk un paēd tur, kur tiek barotas cūkas, tur neko nevar darīt. Taču jāņem vērā, ka lāči ļoti ātri iemācās būt atkarīgi no piebarošanas. Tas nākotnē var sagādāt problēmas tiem, kuri negrib, lai zvēri apēd auzas. Lāči ir diezgan slaveni auzu postītāji,” stāsta J.Ozoliņš.
Šis ir svarīgs notikums
Statistika neliecinot, ka Latvijā strauji palielinātos lāču skaits. Ķepaiņu kļūst vairāk, taču tas esot lēns process. “Vai mums Latvijā izveidosies sava lāču populācija, tas ir atkarīgs no tā, vai viņi sāks dzimt tepat Latvijā. No tāda viedokļa Līgo pagasta mežā nofilmētie lāči raisa pārdomas. Ja mazie tiešām dzimuši tepat, tas ir svarīgs notikums,” uzskata J.Ozoliņš.
Viņš saka, ka ogotājiem nebūs bīstama sastapšanās ar vientuļu lāci. Taču tikšanās ar lāču mammu, kura sargā savus bērnus, pavisam noteikti cilvēkam ir bīstama. Sevišķi tad, ja ogotājs būs pa vidu starp lāceni un mazuļiem. Vajadzētu no tādām situācijām izvairīties, neaizrauties ar ogu lasīšanu tā, ka cilvēks neko apkārt sev neredz. Katrā ziņā nevajadzētu tuvoties vietām, kur pastaigājas mazi lācēni. Ieraugot viņus mežā, ātri jādodas projām.
Lācis ir sargājams, bet…
J.Ozoliņš uzsver, ka Latvijas mežos sastopamais brūnais lācis ir aizsargājams dzīvnieks. Taču pasaules prakse ir tāda: ja lācis uzbrūk cilvēkam, šo dzīvnieku nogalina. “Lācis ļoti pierod pie visa, kas viņam dzīvē gadās. Ja viņš vienreiz ir uzbrucis cilvēkam, tad ir liela iespēja, ka viņš uzbruks arī nākamreiz. Tāpēc gan lāču, gan sevis dēļ cilvēkiem vajadzētu izvairīties no šo dzīvnieku agresijas izpausmēm,” uzskata viņš.
Latvijā brūnais lācis gandrīz izzudis pēc plašās mežu izciršanas 19. un 20.gadsimtā. Tikai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados atsākās šo dzīvnieku regulāra ieceļošana Igaunijas un Krievijas. Lāču mamma ir kopā ar saviem mazuļiem, līdz tie sasniedz divu gadu vecumu. Pieauguša lāča maksimālais pārvietošanās ātrums ir līdz 60 kilometriem stundā. Lācis apvidū orientējas un barību iegūst galvenokārt ar dzirdes un ļoti labi attīstītās ožas palīdzību. Lācis neuzbrūk cilvēkam kā medību objektam, bet gan aizsargājot sevi, savus mazuļus vai savu laupījumu. Brūnie lāči ir tipiski visēdāji, kas pārsvarā izmanto augu barību. Svarīgu vietu barībā ieņem kukaiņi. Labprāt ēd medu. Dažreiz ķer arī zivis.
