Veselības ministrija rosina izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, mainot zāļu cenu veidošanas principus. Tie apdraudētu vairāku simtu mazo lauku aptieku pastāvēšanu, tāpēc tiek izteikti iebildumi.
Grozījumi noteikumos paredz atlaidi, ko zāļu ražotājs piešķir zāļu lieltirgotavai, tālāk piešķirt gan aptiekām, gan pacientam. Piespiežot aptiekām piecenojumu piemērot zāļu cenai ar atlaidi, bankrota risks varētu skart nelielas aptiekas ar vienu līdz trim filiālēm. Aptieku biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Agnese Ritene uzsver, ka šobrīd atlaides, ko individuālās aptiekas saņem no lieltirgotavām, ir kā glābšanas riņķis, kas ļauj nodrošināt to darbību.
Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Mārcis Rutulis saka, ka šāds solis novedīs pie zāļu cenas palielināšanas, jo, visticamāk, tirgum nāktos atteikties no jebkādām atlaidēm, kas novestu gan pie lieltirgotavu, gan aptieku skaita samazināšanās, kas savukārt mazinātu konkurenci.
Arī Litenes aptiekas vadītāja Gunta Kinne šos grozījumus neatbalsta, jo tie patiešām apdraudot mazo lauku aptieku pastāvēšanu. “Jau šobrīd ir grūta izdzīvošana. Lieltirgotavu atlaides tikai daļēji ir kā drošības spilvens mazajām aptiekām, bet ar to vien arī nevar izdzīvot. Tas uzcenojums zālēm ir vajadzīgs kā jebkurai precei. Laukos cilvēkiem aptiekas ir vajadzīgas, bet nez vai tur, “augšā”, tā domā,” saka G.Kinne.
Rankas aptiekas vadītāja Liega Kraukle uzskata, ka šādus grozījumus nemaz tik viegli nevarēs pieņemt, bet, ja pieņems, tad pagaidām grūti spriest, kas var notikt ar mazajām aptiekām.
Savukārt Lizuma aptiekas vadītāja Laima Klimone domā, ka mazo lauku aptieku apdraudējums ir ne jau varbūt tik daudz zāļu cenu veidošanas principu maiņa, bet tas, ka viena aptieka lauku pagastā rentabli var strādāt, ja tai ir noteikts klientu skaits.
Pēc statistikas minimālais klientu skaits uz vienu aptieku, lai tā varētu rentabli strādāt, pelnīt un attīstīties, ir 4000 klienti. “Tikai tad tā var būt droša par savu pastāvēšanu. Vai mums ir kāds pagasts, kurā tā būtu? Nav,” saka Laima Klimone.
Viņa ir pārliecināta, ja nākotnē mazās aptiekas nesaņems valsts vai pašvaldības atbalstu, tad tās ir nolemtas bankrotam. “Mēs strādājām uz entuziasma par ļoti mazām algām. Man kā vadītājai ir 250 latus liela alga. Bet atbildība ir liela,” stāsta aptiekas vadītāja.
Problēma ar mazo lauku aptieku pastāvēšanu nav jāskata tikai no vienas pozīcijas. “Lauku aptiekās zāļu cenas nav dārgākās. Mēs zinām savu klientu loku. Dodam arī zāles uz parāda, cilvēks atnes naudu pēc tam, bet ir arī tādi, kas neatnes. Tas ir vesels samilzušu problēmu augonis, kas sprāgs agrāk vai vēlāk. Bet šī problēma, ko tagad valdība ir pacēlusi un deklarē, atkal tā mazliet saduļķo ūdeni un sajauc cilvēkiem prātus,” saka L.Klimone.
Viņas vēlme būtu, lai lielāka kārtība tiktu ieviesta valsts kompensējamo zāļu sistēmā, jo tā ir daudz svarīgāka problēma nekā zāļu cenu veidošanas princips. “Mazajām aptiekām atlaižu sistēmas nedarbojas, jo mēs nevar paņemt to apjoma atlaidi tik lielu, ko piedāvā lieltirgotavas. To var izdarīt lielās aptiekas, kam ir lieli pasūtījumi. Nākotne ir drūma. Stāv priekšā e–receptes, datorizācija, bet mums nav zināms, kādi būs kapitālieguldījumi, lai to nodrošinātu, lai mēs varētu likumīgi strādāt un mums neatņemtu licenci,” saka L.Klimone.
Viņa uzsver vēl ko svarīgu, par ko savā laikā ir runājusi, kad bijusi farmaceitu biedrības valdē. “Veselības ministrijas prioritāte ir stiprināt lauku ģimenes ārstu prakses. Tās var kaut ko, piemēram, remontēt par Eiropas Savienības fondu naudu. Bet aptieka? Ja to pielīdzina tirdzniecības iestādei, tad Eiropas fondu pieejas ir liegtas, ja aptieka ir pielīdzināta medicīnas iestādei, tad uz to nedarbojas atkal šie tirgus ekonomikas principi. Mums būs ļoti bēdīgi, ja stiprinātās lauku ģimeņu ārstu prakses paliks bez aptiekas blakus. Ko dos laukos spēcīga ģimenes ārsta prakse, ja tai nebūs nodrošinājuma ar medikamentiem un medicīnas precēm iedzīvotājiem?”
