Bēdīgs piedzīvojums ar laimīgām beigām pagājušās piektdienas rītā atgadījās kādai stirnai Litenes pagastā. Dzīvnieks bija iekļuvis malumednieku liktā cilpā un saviem spēkiem nevarēja tikt brīvībā.
Viņu izglāba cilvēki, jo stirnas izmisīgos kliedzienus sadzirdēja Sabīne Žeigure, kura katru rītu vēl pirms pulksten 7.00 dodas ikdienas pastaigā ar suni.
Nebija viegli atbrīvot
“Vispirms ieraudzījām daudz stirnu, kuras regulāri nāk no meža mieloties ar kukurūzas zaļo masu, kas uz lauka zem klajas debess tiek uzglabāta koģenerācijas stacijas ražošanas vajadzībām. Sadzirdot mūs, dzīvnieki pamuka. Krūmājā zari vien nobrīkšķēja. Te piepeši saklausīju kādu bļaujam. Redzēt bļāvēju nevarēja, bet sapratu, ka tā ir nelaimē nonākusi stirna,” “Dzirkstelei” stāsta Sabīne. Viņa steigšus atgriezās mājās, lai sauktu palīgā dzīvesbiedru Armandu Dzērvi, kurš ir mednieks un uzreiz noprata, kas darāms.
“Nemaz tik viegli nebija uzreiz atrast nelaimē nonākušo stirnu, jo, juzdama mūsu tuvošanos, viņa pieklusa. Tomēr beigās dzīvnieku atradām. Izrādījās, ka stirnu cieši ieskauj metāla trose. Ar mednieku nazi pārgriezt to nebija iespējams. Tāpēc Armands devās atpakaļ uz mājām pēc plakanknaiblēm. Es savukārt paķēru līdzi fotoaparātu. Armands vispirms stirnu atbrīvoja no krūma zariem, pēc tam pārknieba trosi. Es tikmēr centos mierīgā balsī runāt ar dzīvnieku. Tas līdzēja, stirna rāmi stāvēja, skatījās uz mani un gaidīja savu atbrīvošanu. Pēc tam palaidām zvēru, kurš aizskrēja atpakaļ mežā,” stāsta Sabīne.
Kas notiek Litenē?
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš “Dzirkstelei” saka, ka šis malumedību gadījums, kuram neļāva notikt stirniņu izglābušie iedzīvotāji, ir ļoti satraucošs. “Cilpu likšana zvēriem mežā ir malumedības ar vispāraizliegtiem rīkiem. Par tādu rīcību jāuzsāk kriminālprocess un, noskaidrojot vainīgo, var pat panākt reāla cietumsoda piemērošanu viņam,” bilst L.Kļaviņš. Viņš sola painteresēties, kas notiek Litenē. L.Kļaviņš arī uzsver, ka cilpu likšana zvēriem ir viens no visnežēlīgākajiem malumedību veidiem, jo dzīvnieks, nonākot cilpā, mokās tik ilgi, kamēr nožņaudzas. “Malumednieku pašu vajadzētu ielikt tādā cilpā!” dusmīgi piebilst L.Kļaviņš.
