Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas ir viena no spēcīgākajām valstī, 16. maijā rīkoja konferenci “Par ko norūpējies izglītībā un zinātnē strādājošais”.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas ir viena no spēcīgākajām valstī, 16. maijā rīkoja konferenci “Par ko norūpējies izglītībā un zinātnē strādājošais”. Tajā piedalījās arī Gulbenes rajona izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Rasma Vanaga un Ozolkalna pamatskolas arodkomitejas priekšsēdētāja Aiga Ramane.
“Pedagogi bija sašutuši, ka valdība, pieņemot budžetu, neparedzēja pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no 1. septembra jāpalielina alga par 15 latiem uz vienu likmi. LIZDA un pedagogi no visas Latvijas savāca 23 000 parakstu (no Gulbenes rajona – 506 paraksti), kurus nosūtījām Saeimai un lūdzām risināt algu jautājumu. Valdība, skatot grozījumus, ņēma vērā mūsu prasību un algu palielināšanai piešķīra 3,5 miljonus latu. Tā, protams, nav vajadzīgā summa. Lai pildītu solījumu, valdībai bija jāpiešķir 4,6 miljoni latu,” skaidro R. Vanaga.
Viņa norāda, ka partija “Jaunais laiks” solījusi, ka pedagogs par darba likmi saņems 300 latus. Arodbiedrību pārstāvji jautājuši, vai valsts pašvaldībām palielinās investīcijas.
“Ja tās nepalielina, tad skolām rodas problēmas nodrošināt saimniecības darbus – skolu remontus, darba vides sakārtošanu, darba drošību un algu palielināšanu tehniskajiem darbiniekiem,” secina R. Vanaga.
LIZDA ir izveidojusi modeli, kas paredz, ka darba samaksas palielināšanai jābūt par darbu apvienotās klasēs, darbu latviešu mācībvalodas skolās, kur mācās bērni no nelatviešu ģimenēm, darbu klasēs, kur integrē bērnus ar īpašām vajadzībām, klases audzināšanas darbu, kā arī metodisko materiālu izstrādi.
Viens no jautājumiem, kas satrauc pedagogus, ir tālākizglītība. Prasības ir, bet pedagoga alga nav tik liela, lai varētu segt studiju izdevumus. Darba telpas un vide daudzās skolās nav atbilstoša Darba aizsardzības likuma prasībām.
“Valsts institūcijām būtu jāprognozē pedagogu nodarbinātība valstī, kura tuvākajos gados saistīta ar strauju skolēnu skaita samazināšanos. Neskaidrs ir arī lauku skolotāju liktenis, jo liela daļa bērnu kopā ar vecākiem dodas dzīvot uz pilsētu. To ietekmē arī administratīvi teritoriālās reformas nenoteiktība,” domā R. Vanaga.
