“Latvijā izgulējumu statistika sākotnēji šķiet glaimojoša. Reģistrēto pacientu skaits, salīdzinot kaut vai ar Eiropu, kur aprūpe ir daudz labākā līmenī, ir smieklīgi mazs. Taču būtu naivi domāt, ka tas ir Latvijas veselības sistēmas sasniegums, un šādu slimnieku mums nav. Drīzāk otrādi – tas norāda uz nopietnām nepilnībām šo pacientu uzskaitē,» norāda pirms pieciem gadiem izveidotās «Brūču klīnikas” vadītājs Olafs Libermanis. Piemēram, analizējot citu Eiropas valstu pieredzi 2008. gadā, izgulējumi konstatēti diviem līdz četriem procentiem pacientu, kuri nonākuši slimnīcā. Latvijā tie būtu 12 – 19 tūkstoši. Taču oficiālie skaitļi liecina, ka mūsu valstī 2011. gadā reģistrēti vien 246 gadījumi.
Pacientu varētu kļūt vairāk
Izgulējumu risks, kad saspiestie ķermeņu audi nesaņem jaunas asinis un sāk pamazām atmirt, pastāv cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ zaudējuši kustības spējas un spiesti ilgstošu laiku pavadīt gultā vai ratiņkrēslā. Speciālisti brīdina, ka dažkārt pietiek ar divām stundām, lai rastos pirmās pakāpes izgulējums, kurš attiecīgi jākopj. Tomēr pārāk bieži cilvēki pienācīgi nekopjot izgulējumus, atliekot vizīti pie ārsta, līdz jāsauc neatliekamā palīdzība un jāguļas uz operāciju galda. Domājot par iemesliem, «Brūču klīnikas» vadītājs min, ka šīs bezdarbības pamatā var būt gan vieglprātīga attieksme pret savu veselību, gan naudas trūkums, līdz ārstam neizbraucamie ceļi, vilšanās medicīnas sistēmā. Dažkārt viss kopā, kas situāciju var tikai pasliktināt.
«Finansējums slimnīcām ir samazināts par 25 procentiem, bet pacientu skaits tāpēc nekļūst mazāks. Pacientam tas varētu nozīmēt, ka māsiņa pie viņa pienāks retāk. Taču, lai neveidotos izgulējumi, slimnieks ir jāapkopj un jāgroza ik pēc divām stundām. Mediķiem nebūs laika pasēdēt ar cilvēku, kas tikko traumējis mugurkaulu, un smalki izstāstīt, kas viņam jādara ikdienā, lai nebūtu izgulējumu,» skeptiski noskaņots O.Libermanis, uzsvērdams arī informācijas nozīmi ārstēšanā. «To, ka jāēd ķiploki un vitamīni, lai neslimotu, zina visi. Bet kā lai cilvēks pēc insulta iedomājas, ka viņam jāuzmanās no izgulējumiem?» retoriski jautā mediķis. Lai informētu pacientus, kā rīkoties šo problēmu gadījumā, liela atbildība būtu jāuzņemas ģimenes ārstiem. No 2009. gada palīgā nāk arī «Brūču klīnika», kas organizē bezmaksas izbraukuma akcijas dažādās Latvijas pilsētās, kurās speciālists pieņem maznodrošinātus ļaudis. Būts Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un citviet, lai nodotu galveno vēstījumu – ja esi zaudējis kustības iespējas, uzmanies no izgulējumiem!
Veselajiem izgulējumi nedraud
Speciālists skaidro, ka izgulējums sākumā izskatās kā sārts pleķītis vai neliels nobrāzums, kas ar laiku var pārvērsties par krāteri plaukstas lielumā. Neārstējot infekcija izplatās pa visu organismu, izraisot kaulu iekaisumu jeb osteomielītu, asins saindēšanos un iekšējo orgānu bojājumus, un iznākums nereti ir letāls.
«Lai gan daudzi no mums pavada garas stundas vienā pozā pie datora un arī naktīs, guļot dziļā miegā, īpaši negrozāmies, raizēm nav pamata – veseliem cilvēkiem izgulējumi nedraud. Pat sevišķi par to nepiedomājot, mūsu ķermenis reaģē uz diskomfortu nospiestajā apvidū un pārnes svaru uz citu vietu,» mierina O.Libermanis. Taču «trauksmes zvans» sāk skanēt cilvēkiem, kuri guvuši smagas galvas, mugurkaula traumas un neiroloģiskas saslimšanas, kā arī tiem, kas kādas smagas slimības dēļ atrodas nekustīgā stāvoklī. Viņi nespēj sajust šo diskomfortu un mainīt pozu. Īpaši uzmanīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem, jo viņiem izgulējumi rodas ātrāk.
«Jāatceras, ka izgulējums nav pušums, kas pazudīs pēc tam, kad to vienreiz pasmērēs ar «zeļonku» un uzlīmēs plāksteri. Sākumā var palīdzēt pārsēji un nospiestās vietas atslogošana, pēdējās stadijās izgulējumus iespējams aizvērt tikai ar ķirurģiskām metodēm, izgriežot bojātos audus un aizstājot ar veselajiem. Tāpēc būtiski sargāt sevi un tuviniekus un ārstēšanu sākt pēc iespējas ātrāk,» norāda O.Libermanis.
Lai neiedzīvotos izgulējumos:
Gulošiem pacientiem rīts jāsāk ar ķermeņa rūpīgu apskatīšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kur kauli atrodas tuvu ādai.
Ik pēc divām stundām gulošajam pašam vai ar citu palīdzību jāmaina poza.
Jālieto spiedienu mazinošas gultas, matrači vai paliktņi.
Grozot nekustīgu cilvēku, viņu nedrīkst bīdīt vai vilkt.
Nekādā gadījumā nevajadzētu lietot barankas jeb apļveida linsēklu spilventiņus un gumijas riņķus, jo, atslogojot problēmu zonu, palielinās spiediens uz apkārtējiem audiem.
Nedrīkst masēt mīkstos audus virs kaulu izciļņiem.
Jāizvairās no ilgstošas ādas saskarsmes ar mitrumu (urīnu, sviedriem).
Telpā jānovērš aukstums un sauss gaiss.
Ieteicams ādu katru dienu viegli norīvēt ar bērniem domātajām mitrajām salvetēm.
Dienā jāizdzer līdz diviem litriem šķidruma. Ēdienam jābūt bagātam ar olbaltumvielām, vitamīniem un minerāliem.
Nedrīkst smēķēt un atrasties telpās, kur smēķē.
Ja izgulējums radies slimnīcā, neļaut sevi izrakstīt mājās. Jālūdz ārstējošam ārstam risināt radušās problēmas.
woundclinic.lv
