Zanda Akmentiņa, gulbeniete: – Jau visu pagājušo nedēļu gatavojāmies brīvdienām, kad bija paredzēts doties uz Aglonu, uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Mums tie ir kā ģimenes svētki. Pirmo reizi turp devos pirms vairākiem gadiem, kad vēl mācījos skolā, un kopš tās reizes es braucu turp katru gadu. Vienīgā reize, kad man nesanāca tur aizbraukt, bija tad, kad man piedzima meitiņa. Tagad katru gadu uz Aglonu kopā ar mani brauc arī meitiņa.
Jau tuvojoties Aglonai un ieraugot balto baznīcu un cilvēkus, pārņem patīkamas sajūtas. Tur valda īpaša noskaņa, kas garīgi piepilda cilvēku. Izjūtas, esot šajos svētkos, nevar aprakstīt vārdos. Man ir svarīgi turp doties, lai es varētu arī padomāt par visu to, kam ikdienas steigā man neatliek tik daudz laika.
Man un māsai kopš skolas laikiem sapnis ir arī iet svētceļojumā, taču ir dažādi iemesli, kuru dēļ man tas pagaidām nav izdevies, taču es ticu, ka es to īstenošu. Tas nav nekas nepiepildāms!
It kā jau saka, ka šogad milzīgā karstuma dēļ svētkus Aglonā apmeklēja mazāk cilvēku, taču man šķiet, ka tik un tā tur bija ļoti daudz ticīgo.
