Stāmerenietes Gunas Ģērmanes mīlestība ir zirgi, tieši tāpēc viņa savulaik Jelgavā Lauksaimniecības universitātē Zootehnikas fakultātē izvēlējusies specializāciju hipoloģijā (zinātne par zirgiem), kas ļāvusi viņai izzināt šo skaisto dzīvnieku psiholoģiju, kas gluži tāpat kā cilvēkiem mēdz būt dažāda. Viņa kopā ar mammu “Pilssētās” aprūpē 24 zirgus.
Guna stāsta, ka vārdu Līva, ko meitai gribējusi dot mamma, noraidījis gan tēvs, gan vecmāmiņa. Tad mamma Anita piedāvājusi vārdu Guna un šī izvēle tapusi atbalstīta. “Man labāk patīk Guna, jo tad, kad mācījos pamatskolā, arī klasē bija Līva. Šā vārda īpašnieču ir samērā daudz, bet šobrīd Stāmerienas pagastā man ir tikai viena vārdamāsa. Augstskolā, kad trenere mani sauca par Guniņu, šķita mazliet dīvaini,” smejas Guna. Vārdadienas svinības neesot īpaši plašas. “Patīkami, ka nemitīgi tālrunī saņemu apsveikuma īsziņas. Dāvanas nav būtiskas. Galvenais, ka cilvēki mani atceras, jo tas nozīmē, ka kādam es kaut ko nozīmēju,” priecājas gaviļniece.
Aizrautīgi viņa stāsta par melno skaistuli – piecus gadus veco ērzeli Emīru, kurš izceļas ar augstu intelektuālo līmeni. “Emīrs neuzturas aplokā. No rīta ir jāatver staļļa durvis, lai zirgs varētu doties plašajā dzīvē. Vispirms viņš pārbauda, kas notiek blakus stallī, kur mitinās ķēves. Ir jāiet un Emīram skaļā balsī jāaizrāda, ka te nedrīkst nākt, kad vēlas. Par šādu saimnieku rīcību ērzelis ir apvainojies. Kad Emīram viss ir apnicis, viņš dodas uz savu stalli, attaisa durvis un nostājas savā boksā,” stāsta Guna.
Guna novērojusi, ka par zirga raksturu var spriest jau kopš viņa piedzimšanas. Daudz ko nosaka arī zirgkopēja – trenera darbs. “Pilssētās” joprojām ir iespējams iemācīties sēdēt zirga mugurā. Vasarā skaistāko un mierīgāko zirgu mugurā seglos celta pat līgava baltā kleitā un līgavainis.
