Lai gan 32,7 procenti Latvijas iedzīvotāju, ja būtu tāda iespēja, izteikuši vēlmi doties dzīvot uz kādu Rietumvalsti, Gulbenes rajona un pilsētas ļaudis labprātāk izvēlas dzīvi Latvijā, bet uz ārzemēm dodas, lai studētu.
Lai gan 32,7 procenti Latvijas iedzīvotāju, ja būtu tāda iespēja, izteikuši vēlmi doties dzīvot uz kādu Rietumvalsti, Gulbenes rajona un pilsētas ļaudis labprātāk izvēlas dzīvi Latvijā, bet uz ārzemēm dodas, lai studētu.
“Pārcelties pastāvīgi dzīvot un strādāt ārzemēs nav vienkārši. Ir jābūt objektīvam iemeslam. Piemēram, jāapprecas ar ārzemnieku, bet arī tad, dzīvojot ārzemēs, Latvijas pilsonība nezudīs,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Zinaīda Borodkina.
Viņa skaidro, ka, parakstot līgumu par darbu ārzemēs, nav iespējams saņemt pastāvīgu pierakstu. Līdzīgi ir tiem citu valstu iedzīvotājiem, kas brauc strādāt uz Latviju. Ir noteikts šā līguma darbības laiks.
“Ir gadījumi, ka, aizbraucot strādāt uz ārvalstīm, cilvēks apprecas un izvēlas dzīvi konkrētajā valstī, bet par šādiem gadījumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes rajona nodaļā uzzinām tikai tad, kad šī informācija nonāk Rīgā,” ar situāciju iepazīstina nodaļas vadītāja.
Z.Borodkina stāsta, ka Gulbenē ir maz ārvalstu pilsoņu, kas uz laiku atbraukuši strādāt. Biežāk tie ir cilvēki, kas darbojas Miera korpusā. Piemēram, jau vairākus gadus Gulbenes ģimnāzijā angļu valodu māca Miera korpusa pārstāvis Bobs Šumahers.
Nodaļas vadītāja skaidro, ka pases iebraukšanai citā valstī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē izsniedzot galvenokārt, piemēram, bērniem līdz 16 gadu vecumam, mainot pret jaunām, ja līdzšinējā personības dokumentā vairs nav vietas vīzas zīmoga iespiešanai un tamlīdzīgi.
Lielākā vēlme doties dzīvot uz kādu Rietumvalsti ir cittautiešiem un rīdziniekiem.
Fakti
n Oktobrī sabiedriskās domas izpētes centra aptauja liecina, ka 12,9 procenti no 1003 tvijas iedzīvotājiem piekrituši pārcelties uz dzīvi ārzemēs, 33,2 procenti turp nedotos, bet 6, 6 procenti nezina, kā rīkotos.
Uz kādu no Rietumvalstīm dotos 39,3 procenti cittautiešu un 27,4 procenti latviešu.
24 procenti ir lauku iedzīvotāju. 13,9 procenti ir iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem, kas dzīvotu ārzemēs.
