SIA “Rainis” atteicies no graudaugu audzēšanas, par perspektīvāku uzskatot piena ražošanu, tāpēc tai pakārtota statūtsabiedrības pašreizējā un turpmākā darbība.
SIA “Rainis” atteicies no graudaugu audzēšanas, par perspektīvāku uzskatot piena ražošanu, tāpēc tai pakārtota statūtsabiedrības pašreizējā un turpmākā darbība, kā arī iesniegts projekta pieteikums “Sapard” līdzekļu saņemšanai apakšprogrammā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”.
“Pārkārtojot ražošanu, pielāgojamies pašreizējām iespējām un situācijai tirgū. Nodarbosimies ar piena lopkopību un ataudzēsim kvalitatīvu ganāmpulku, lielāko daļu tīrumu atvēlot sēklas zālājiem, ko pļausim,” stāsta SIA “Rainis” ilggadējais valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs. Viņš plāno, ka tādējādi arī rudenī liellopiem būs iespējams ganīties sulīgos attālos, jo tas ir laiks, kad zāles parasti nepietiek. Vērību veltīs arī kultivēto ganību platībām.
Nodara pāri tīrumiem
“Diemžēl tīrumus tik bagātīgi kā agrāk, kad uz hektāru lietojām tonnu minerālmēslu, mēslot nevaram, jo tad ne tikai minerālmēslu iegāde un izsēja, bet arī augsnes kaļķošana un meliorācija notika par valsts līdzekļiem. Šodien naudas, lai gan to taupām, dažkārt trūkst. Tāpēc uzskatu, ka visvairāk nodarām pāri tīrumiem, toties ieguvēja ir piena lopkopība,” secina priekšsēdētājs.
Palielinās piena ieguvi
Trīs gados “Rainī” plānots no govs izslaukt četrarpus tūkstošus kilogramu piena. “Mēģināsim tuvoties kādreizējiem saimniecības ziedu laikiem, kad ieguvām piecus un vairāk tūkstošus kilogramu piena. Tas var arī neizdoties no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. To noteiks situācija piena pārstrādes procesā un tirgū, kā arī cenas, nodokļu politika un cits,” prāto P.Gabranovs, bet, summējot slaucamo govju skaitu, secina, ka tas salīdzinājumā ar iepriekšējiem saimniekošanas gadiem ir samazinājies. Govis izvietotas tikai divās fermās – “Rožukalna” un “Upeskalna” kompleksos. Pienu ved uz akciju sabiedrības “Rankas piens” Rankas pienotavu, realizējot kā augstākās vai pirmās šķiras produkciju.
Izvēlējas Zviedrijas preci
Lai saņemtu “Sapard” programmā paredzētos līdzekļus, SIA “Rainis” projekta pieteikumā, pierādot sabiedrības dzīvotspēju, norāda, ka iecerēts iegādāties Zviedrijā ražotus slaukšanas aparātus, kas, pēc priekšsēdētāja domām, ir ievērojami modernāki par Austrumu ražojumiem. “Tos mēs varam atļauties, vispirms samaksājot 3400 latus, bet no “Sapard” līdzekļiem atpakaļ saņemot apmēram 1300. Nav daudz, bet mums arī tas ir risks. Nevaram atļauties iegādāties iekārtas un tehniku par cenām, ko nespēj segt ieņēmumi par pienu, jo mums nav nekādu ražotņu, kas dotu blakusienākumus,” P.Gabranovs skaidro situāciju.
Graudus iegādājas
Labības audzēšanu “Rainī” uzskata par neizdevīgu, jo cerēto ražu iespējams gūt koptos laukos, bet tam nepietiek līdzekļu. Tas nozīmē, ka graudu ieguve ir divas reizes dārgāka nekā to iegāde. “Par pieciem, četriem santīmiem kilogramā ir iespējams nopirkt gan graudus, gan auzas, gan kviešu klijas. Pēdējās satur daudz olbaltumvielu, kas lopiem ir vajadzīgas,” izrēķinājuši statūtsabiedrības grāmatveži un ekonomisti.
Pirkums seko pirkumam
Nav tā, ka SIA “Rainis” viss rūk mazumā, ka dilst un nolietojas lauksaimniecības tehnika. Pērnais gads pierāda, ka, pārdomāti un ekonomisko izlietojot katru latu, iespējams izdarīt dažādus pirkumus. Valdes priekšsēdētājs stāsta, ka par 1370 latiem ir nopirkts vakuuma sūknis, kas piemērots simts govju novietnei, par 6200 latiem mājās pārvests jauns “Belarus” markas traktors, “Žigulis” veterinārārstes darba vajadzībām, mazlietots Vācijā ražots zāles pļāvējs, piena vedamā mašīna, kā arī jauns “Žigulis” speciālistu vajadzībām. “Pirkumiem jābūt pārdomātiem, jo varam tērēt tik, cik spējam nopelnīt,” secina priekšsēdētājs.
Neiztiek bez problēmām
P.Gabranovs atzīst, ka pilnībā atbrīvoties no problēmām nav iespējams. Tās saistās ar piena kvalitāti, kur, kā uzskata valdes priekšsēdētājs, grēko slaucējas, neatslaucot pirmās piena strūklas, govīm konstatē dažādas tesmeņa saslimšanas. Arī teļu aprūpē vēlama lielāka vērība. “Tāpēc lopkopējām nākas aizrādīt. Ja kāds pārāk noteikti aizstāv ražošanai nelabvēlīgas patiesības, šķiramies,” priekšsēdētāja lēmums ir nepielūdzams. Viņš pārliecinājies, ka laikam nekad nebūs iespējams apkarot alkohola problēmu, kas ir šodienas lauku dzīves pavadone.
Mēģina gūt pašlabumu
“Diemžēl ir cilvēki, kas strādā saimniecībā un mēģina gūt no tās labumu sev vai arī meklē kādu blakusieņēmumu avotu. Iespējams, ka darba samaksa pie mums nav pārāk liela, tāpēc ir privātā biznesa pārstāvji, kas mūsu strādniekus mēģina iesaistīt savā biznesā, par darbu maksājot dažādi. Mēģina izmantot arī saimniecības lauksaimniecības tehniku personīgām vajadzībām un tamlīdzīgi,” teiktajā jaušas P.Gabranova neapmierinātība ar notiekošo.
Netīk būt parādniekam
“Galvenais, ka šobrīd nevienam neesam parādā. Apzināmies, ka no gūtās peļņas ir jāgarantē samaksa par patērēto elektroenerģiju, darba algu izmaksa, nodokļu maksājumi, veterināro medikamentu, mikroelementu un lauksaimniecības tehnikas rezerves daļu iegāde, jo nekur neviens neko par brīvu nedod. Jūtams arī nemitīgs cenu palielinājums,” uzskata P.Gabranovs.
Viņš pārliecināts, ka tad, kad garantēs regulāru samaksu par realizēto produkciju, strādāt būs vieglāk. Valdes priekšsēdētājs pauž gandarījumu, ka izdevies saglabāt lielražošanu un vadīt gandrīz simts cilvēku lielo kolektīvu.
Fakti
SIA “Rainis” strādā 70 cilvēku, darba algā bez nodokļu maksājumiem saņemot 80 latus.
1000 hektāru platībā ir kultivētās ganības un zālāji.
Divos kompleksos “Upeskalns” un “Rožukalns” izmitinātas 470 slaucamas govis un grūsnas teles.
Vasarā pārstrādei Rankas pienotavā tiek nodotas septiņas tonnas piena dienā vai 210 tonnas mēnesī. Ziemā – no 140 līdz 150 tonnām mēnesī.
