2. novembris Romas katoļu baznīcā ir mirušo piemiņas jeb dvēseļu diena. Katrs tiek aicināts aizlūgt par tuvinieku, vairāk vai mazāk mīlētu.
2. novembris Romas katoļu baznīcā ir mirušo piemiņas jeb dvēseļu diena. Katrs tiek aicināts aizlūgt par tuvinieku, vairāk vai mazāk mīlētu. Un to var darīt ikviens, kas tic, ka šī dzīve nebeidzas tikai ar pēdējo elpas vilcienu un sirdspukstu. Pierasts, ka ikdiena paiet, no rīta skrienot uz darbu, vakaros, padarot mājas darbus, un labi, ja kaut reizi nedēļā – svētdienā – atceramies kaut ko svētu un mūžīgu.
Kādam var rasties šaubas, kāpēc jālūdz un jādomā par mirušu cilvēku? Ticīgie cer, ka Dievs viņus izglābs pēc nomiršanas, un viņi uz visiem laikiem paliks neškīrami ar mīļajiem cilvēkiem, vecākiem, bērniem, laulātajiem draugiem. Ja kristieši cer, ka viņu mirušie dzīvo, tad jādomā, ka mirušie viņus turpina mīlēt ar apskaidrotu, vēl saprotošāku, laipnāku mīlestību, nekā viņi to spēja pasaulīgās dzīves laikā. Kristieši savā mīlestībā pret aizgājējiem drīkst cerēt, ka jūtas, domas un lūgšanas neizplūst tukšumā, bet sasniedz aizgājējus un ir tiem nozīmīgas.
Kristīgais dzīvo ar cerību un ticību, ka pēc nāves paliks mīlestībā saistīts ar pasaulīgo, dzīvajiem cilvēkiem, jaunā veidā atrodoties viņu tuvumā un pavadot viņus dzīves ceļā. Tādēļ īpaši dvēseļu dienā kristīgie sērojošie drīkst turpināt draudzību ar mirušajiem, rādot un stāstot tiem par saviem priekiem un vajadzībām.
Šis ir brīnišķīgs laiks, kad pateikt var tos vārdus, kas palika neizteikti, piedot pāri nodarītās sāpes un mīlestībā sūtīt daudz labu vēlējumu, lūgšanu un pateicības par to, ka cilvēks ir bijis un dzīvojis. Klusībā teikti vārdi bieži ir tik nozīmīgi.
Un tas nav laiks tikai ticīgajiem. Katrs kaut vai klusu sirdī ir slēpis domu, ka ar kapa kopiņu viss nebeidzas. Varbūt tādēļ šis varētu būt klusu lūgšanu un pārdomu pildīts laiks par visiem traģiski bojā gājušiem un tiem cilvēkiem, kas miruši bez svētajiem samierināšanās sakramentiem. Par tiem, kam dzīvē neviens labu vārdu nav pateicis un viņa dzīvību novērtējis, par tiem, kas visu atdevuši, lai mēs varētu dzīvot.
