Daudzi cilvēki man raksta un zvana no Latvijas šajās dienās. Jautā, vai ar mums viss kartībā, uztraucas.
Daudzi cilvēki man raksta un zvana no Latvijas šajās dienās. Jautā, vai ar mums viss kartībā, uztraucas. Tas ir aizkustinoši. Jā, mums viss ir labi, taču terora uzbrukumi ir sašausminājuši visus amerikāņus, nešķirojot viņu tautību, pavalstniecību, reliģiju, ādas un matu krāsu.
Es domāju, ka gandrīz katram ir kāds sakars ar traģiskajiem notikumiem Amerikā – ģimenes loceklis, radinieks, draugs vai darba kolēģis tieši vai netieši ir cietis vai arī ir skarta viņu dzīve. Es zinu cilvēkus šeit Amerikā vai Latvijā, kam ir kāds saistošs pavediens ar šo traģēdiju.
Visi ļoti pārdzīvo. Daudzi ir nobijušies, baidās iziet uz ielas. Taču ir cilvēki, kas tagad atrod iemeslus, lai apgalvotu, ka vajadzētu vairāk bruņoties un katram atļaut brīvi iegādāties un nesāt ieročus. No vienas galējības – otrā.
Vēl nav zināms, cik daudz cilvēku pavisam ir cietuši, taču aptuvenais skaitlis ap 50 000 ir ļoti liels. Vēl visi pazudušie un apraktie nav apzināti. Grūti teikt, cik lieli ir materiālie zaudējumi.
Nevar paredzēt, kādus soļus spers Amerikas valdība, taču pēc Prezidenta vārdiem viens ir skaidrs – noteikti būs kaut kāda atmaksa. Es ceru, ka tiem, kas pieņems lēmumus, būs skaidrs prāts. Ceru, ka netiks izraisīts trešais pasaules karš, par ko daudzi runā, atsaucoties uz Nostradamus pareģojumiem.
Santjago, kur mēs dzīvojam, ir zināma kā Klusā okeāna Amerikas Jūras Spēku galvenā un lielākā kara osta. Šeit it noenkuroti arī atomkuģi. Gan tur, gan citās kara bāzēs ir pastiprināta apsardze un režīms.
Skaidrs, ka dzīve izmainīsies visiem. Jau tagad var sajust ekonomikas spiedienu. Noteikti, ka tagad daudz līdzekļu novirzīs federāliem un militāriem budžeta projektiem. Stingrāk kontrolēs lidostās un citās transporta iestādēs.
Neviens uz šīs pasaules nav imūns pret uzbrukumiem – gan no ārpuses, gan iekšpuses. Ja citās pasaules malās domā, ka Amerika ir spēcīgākā lielvalsts un tādēļ gatava jebkam, tad tas ir ļoti mānīgs priekšstats. Līdzīgs terora akts var notikt jebkurā valstī. Mēs visi esam ievainojami, mirstīgi, vienādi sajūtam sāpes un priekus.
Vienkāršie amerikāņi ir pateicīgi un aizkustināti, ka visa pasaule jūt līdzi un vēlas sniegt palīdzīgu roku šajā grūtajā brīdī.
Visi arī šeit ir tik ļoti atsaucīgi, ka pat nevar paņemt visu, ko cilvēki grib piedāvāt. Es gribēju nodot asinis Donoru centrā, taču tur ir milzīgas rindas, cilvēkus sūta mājās, lai nāk vēlāk, jo asinis būs vēl vajadzīgas arī nākamnedēļ.
Domāju, ka šis gadījums ir atgādinājums daudziem, ka mums jābūt saprotošiem, atsaucīgiem un mīlošiem ne tikai traģēdijā, bet katru dienu.
Jāņa Legzdiņa no Santjago teikto pierakstīja Agita Pleiko
