Lejasciemieši Līga un Jānis Upīši vasaras saulgriežus uzskata par saviem svētkiem.
Lejasciemieši Līga un Jānis Upīši vasaras saulgriežus uzskata par saviem svētkiem. Ne tikai tādēļ, ka šajā dienā viņu mājās vienmēr deg jāņuguns un skan līgodziesmas, bet arī tādēļ, ka pirms 19 gadiem šajā dienā abi Alūksnes dzimtsarakstu nodaļā pieteikušies laulībām.
“Jāņi mums saistās ar mīļām lietām. Ar draugiem, kas vienmēr gaidīti mūsmājās. Skaistām dziesmām, kas tiek izdziedātas. Pītiem vainagiem un uzkoptu māju. Un mīļu kopā sadzīvošanu,” saka Līga Upīte.
Vārds iepaticies apprecoties
Līga atzīst, ka bērnībā un jaunības gados par savu vārdu neesot izjutusi lielu prieku. “Vienmēr šajos svētkos sumināja Jāņus, bet Līgas it kā piemirsa. Bet, kad apprecējos, arī es izjutu, cik skaisti būt Līgai. Vārds ieguva citu jēgu. Izjutu, ka šie svētki pieder arī mums, Līgām,” smej lejasciemiete. Jānis Upītis arī piebalso, ka vienmēr tiekot uzsvērts – “Jāņatēvs, Jāņamāte”. “Neviens nesaka Līgastēvs, Līgasmāte. Bet tagad arī mana Līga tiek godā turēta,” atzīst Jānis.
Viņi domā, ka šiem vārdiem ir īpaša latviskuma pieskaņa. “Jāņu un Līgu ir daudz. Cik daudz vārdu īpašnieku, tik dažādu cilvēku. Nav ne vienādu Līgu, ne Jāņu. Bet visiem tomēr ir kas kopējs – viņi ir centrālie cilvēki, ap kuriem Līgo vakarā pulcējas pārējie. Viņi ir jāņuguns kūrēji un sargātāji,” uzskata Līga.
Jānis lepni piebilst, ka viņam abi vectēvi esot Jāņi. “Tādēļ par savu vārdu lepojos,” saka lejasciemietis.
Vienmēr pati sien sieru
Līga, būdama kārtīga jāņabērnu māte, gaidot svētku dienu, vienmēr sien sieru. “Alu gan paši nebrūvējam. Kādreiz gan, kad biju puika gados, atceros, ka tēvs brūvēja alu no bietēm, maizes un iesala. Šķiet, ka tas bija smeķīgs, jo daudzi to slavēja,” atceras Jānis Upītis.
Līga atzīst, ka bez siera un alus svētku galdā tiek celti pīrāgi. “Pērn cepām šašlikus. Un tad nospriedām – katriem svētkiem jābūt savam cienastam. Un šašliki, mūsuprāt, šajos svētkos neiederas. Kaut gan katrs ēd to, kas viņam garšo,” saka Līga. Viņa norāda, ka, gaidot ciemiņus “Upesaļļos” (lauku mājās), salātus negriežot. “Jāņabērniem sniedzu citus gardumus – dažādus gaļas izstrādājumus. Šajos svētkos svarīgākais būt kopā, īsās nakts laikā izdziedāt daudz skaistu dziesmu, ar ko ausmu sagaidīt,” saka Līga.
Atbalsta Lejasciema Jāņus
Lejasciemā ir tradīcija Līgo dienā sumināt pagasta Jāņus un Līgas. Upīšu ģimene, atbalstot šo jauko tradīciju, no sava individuālā uzņēmuma “Satekas” dāvā alu un sieru. “Pirmā šāda ielīgošana sākās pirms vairākiem gadiem, kad atklāja Tirzmalietes māju – muzeju. Tā ir skaista sajūta, kad uz skatuves izsauc visus Jāņus, katram dāvā ozollapu vainagu. Tad izjūtu – tie ir mani svētki,” domā J. Upītis.
Vienmēr bijuši Līgo vainagi
Līga un Jānis Upīši stāsta, ka katru gadu viņiem esot vairāki vainagi. Tos dāvinot jāņabērni. “Bērni – meita Linda un dēls Artis – katru gadu Līgo dienas rītā katram uzpin vainagu. Tie arī mums vismīļākie. Cauru gadu tos glabājam. Un tikai pēc gada Jāņu dienā ugunskurā tos sadedzinām. Līdz ar to arī visas nebūšanas,” saka Līga. Viņa atzīst, ka vainagā vienmēr vajagot iepīt deviņas zālītes, kas dodot svētību un daiļumu nesējai. Sagaidot Līgo vakaru, lauku mājas vienmēr tiekot izgreznotas ar meijām, bet istabas izkaisītas ar kalmēm.
Viņi atzīst, ka nevienu gadu “Upesaļļi” nav bijuši bez līgotājiem. “Pats spēlēju Lejasciema orķestrī. Tādēļ svētkos vienmēr ir draugi, kam mūzika ir sirdslieta. Ir bijis, ka rīkojam tādu koncertu, ka pie mums ir vairāk cilvēku nekā estrādē,” saka Jānis.
Varot atrast papardes ziedu
Līga un Jānis smej, ka papardes ziedu varot atrast. “Tādēļ jau tāds ir izdomāts, lai to meklētu. Ja meklē, tad arī atrod. Kur? To nevar teikt. Tas ir noslēpums,”smej Jānis.
Katru gadu viņi lecot pāri ugunskuram. “Riepas jāņugunī neliekam, ugunskurs ir skaists bez dūmiem. Uguns ir dīvaina lieta. Stundām vari skatīties liesmās. Un galvā ir dažādas domas,”saka Jānis.
Viņi stāsta, ka katru gadu Jāņu dienu sagaidot nomodā. Dažādas naktis bijušas. Arī tādas, ka skrienam apsegt gurķus, lai salnas nenokož. Bet vienmēr rīts sagaidīts ar neizdzisušu ugunskuru un ar priecīgu domu, ka pēc gada būs atkal jauni Jāņi,” saka Līga.
