Atgriežas arī dzērves un mostas ērces
Lai arī ir tikai februāra beigas, izrādās, ka jau var tecināt sulas. Atgriežas arī putni un ir modušās ērces.
Stradu pagasta iedzīvotājs Andžs Augstkalns pārliecinājies, ka arī mūsu pusē ir sācies sulu laiks. Lai gan kļavām sulas vēl netek spaiņiem, tomēr nobaudīt pirmo pavasara dzērienu jau ir izdevies. „Tiklīdz dienā gaisa temperatūra paaugstinājās, kļavām sāka tecēt sula. Spainis pa dienu nepietek, jo vēl ir samērā pavēss, bet vairāk par litru pietecināt ir iespējams. Kļavu sulas tecināšana noteikti vēl nav nokavēta,” saka A.Augstkalns. Viņš katru pavasari cenšas, kā pats saka, noķert kļavu sulas tecināšanas laiku, priekšroku dodot tieši kļavu, nevis bērzu sulai, jo tā esot saldāka.
Šajās dienās pilsētā lidojam redzētas dzērves. Ornitologs Gaidis Grandāns saka, ka tieši šogad esot fiksēts agrākais dzērves novērojums. Portālā “www.latvijasputni.lv” ir norādīts, ka pirmā dzērve manīta jau 15.februārī Kursīšu apkārtnē, Saldus novadā. Viņš stāsta, ka Kurzemē pašlaik dzērves var manīt jau diezgan daudz, un tās sāk parādīties arī mūsu pusē. “Šis ir rekordagrs pavasaris,” saka ornitologs un piebilst, ka ir bijuši gadi, kad februāra beigās Latvijas teritorijā jau tiek manītas dzērves, bet tas nav bijis tik agri kā šogad. G.Grandāns stāsta, ka dzērves ziemo Portugālē, Spānijā, Tuvajos Austrumos, Izraēlā. Vācijā tagad jau ir novērots liels skaits dzērvju,” saka ornitologs un prognozē, ka aptuveni vēl pēc nedēļas dzērves pie mums varēsim redzēt krietni lielākā skaitā. “Dzirkstele” aptuveni pirms nedēļas jau rakstīja, ka gājputni sasnieguši arī mūsu novadu, proti, Stāmerienas apkārtnē, 17.februārī ornitologs G.Grandāns novēroja divus lauku baložus. Vairākām putnu sugām pārspēti arī līdz šim zināmie agrākie pavasara migrantu atlidošanas rekordi.
Savukārt Māris no Līgo pagasta laikrakstam dara zināmu, ka ir modušās ērces, jo pavisam nesen tādu kukainīti pārnesa sunītis pēc pastaigas.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Eva Smirnova “Dzirkstelei” saka Gulbenes steidzamās medicīniskās palīdzības punktā pagaidām neviens nav vērsies pēc palīdzības noņemt piesūkušos ērci, bet viņa pieļauj, ka sakarā ar agro pavasari pēc šādas palīdzības pie mediķiem cilvēki vērsīsies agrāk nekā citos gados.
Kad gaisa temperatūra paaugstinās nedaudz virs nulles, sāk mosties arī ērces. Izrādās, ka tām var netraucēt pat sniegs un mazie kukaiņi kļūst aktīvi jau tad, kad gaisa temperatūra sasniedz plus trīs līdz piecus grādus. Masveidīgi tās kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz plus 5 grādus, tomēr atsevišķas ērces var aktivizēties arī pie nedaudz zemākas temperatūras vietās, kur sniegs jau nokusis. Ērču aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos aktivitātes periods var būt garāks.
Mediķi atgādina arī par vakcinēšanos pret ērču encefalītu.
