Jūnijā veiksmīgi beidzās jauniešu demokrātijas projekts “Can You handle a suit?”, kuru realizēja jauniešu centrs „Bāze” sadarbībā ar jauniešu organizācijām no Gulbenes, Rīgas, Polijas un Lietuvas. Viens no projekta galvenajiem vilcējspēkiem bija Lauris Šķenders.
– Jaunietim mazpilsētā bieži vien ir sarežģīti sevi pilnveidot. Ko domā par Gulbeni?
– Es gan nepiekrītu šim apgalvojumam, vismaz ne šobrīd. Tagad gandrīz visur Latvijā ir pieejams internets, kas atvieglo komunikāciju un iespēju meklēšanu. Gulbenē jaunietim ir iespēja ne tikai sevi pilnveidot, bet arī izaugt, noticēt saviem spēkiem un attīstīt vēlamās iemaņas. Nepieciešams tikai nedaudz mērķtiecības. Tālajā 2004.gadā jaunietim, kurš vēlējās kaut ko darīt, nebija informācijas, kur vērsties un uz kāda pamata atsperties. Tagad ir jauniešu centrs pilsētā un pat vairāk – jauniešu centri ir arī atsevišķos pagastos, kur jaunietis var vērsties un atrast cilvēkus, kuri viņu uzklausīs un palīdzēs.
– Jaunieši „pieslēdzas” dažādu notikumu, pasākumu organizēšanai, kad viņus aicina. Taču kas vajadzīgs, lai jaunieši paši uzņemtos atbildību un iniciatīvu?
– Nezinu, iespējams, ambīcijas. Kopumā jau jāsaka, ka jauniešiem iniciatīva ir un pat ļoti liela, viņi vēlas darīt, bet ar to atbildību tā „pašvaki”. Taču tā jau, šķiet, ir pat visas sabiedrības problēma, jo arī jauniešu vecākiem bieži vien nav atbildības. Un ja vecāki ir bezatbildīgi, tad ko var gribēt no jaunās paaudzes?
– Tuvojas vēlēšanas, un politiskie spēki sarosās. Vai domā, ka ar šo projektu ir uzrunāti jaunieši piedalīties vēlēšanās?
– Noteikti! Arī pēc vēlēšanām jaunieši tiks uzrunāti iesaistīties, jo paliks filmas un komiksi. Tomēr šī projekta mērķis bija demonstrēt ne tikai vēlēšanu nozīmību, bet kopumā arī politiskā procesa nozīmību un jauniešu nepieciešamību tajos. Politika kopumā ir daudz plašāks jēdziens par vēlēšanām un valdību. Politika notiek mums apkārt un katru dienu. Tikai dziļos džungļos naturālajā saimniecībā cilvēks var pateikt, ka politika viņu neskar. Tāpēc ar politiku ir jānodarbojas un jāmaina pasaule sev apkārt uz labo pusi. Jo vairāk cilvēki iesaistīsies politiski sociālajos procesos, jo mazāka būs neapmierinātība.
– Vai jaunieši, kuri piedalījās šajā demokrātijas projektā, būtu gatavi paši veidot savu politisko spēku?
– Tāds skaļš apgalvojums! Domāju, ka viņi paši vēl neko nevarētu veidot, jo nav pieredzes. Tomēr esmu pārliecināts, ka viņi noteikti varētu iesaistīties jau eksistējoša politiska spēka darbībā un to pilnveidot.
– Projektā piedalījās arī jaunieši no Lietuvas un Polijas. Vai jauniešu līdzdalība un politiskā aktivitāte šajās valstīs ir lielāka?
– Latvijā jauniešu aktivitāte ir zema. Viņi ne tikai neiesaistās dažādās sociāli politiskajās organizācijās, bet arī neprotestē par savu tiesību pārkāpumiem un ir samērā kūtri. Kopumā jau liekas ka Lietuvā varētu būt situācija tāda pati, varbūt Polijā nedaudz labāka. Tomēr, krietni atšķirīgāks ir Eiropas dienvidu gals – Spānija, Francija, Itālija un arī Vācija, kur jaunieši ne tikai iesaistās organizācijās, bet arī piedalās dažādās akcijās (piketos, protestos, streikos), kas ļauj sabiedrībai redzēt viņu nostāju. Mašīnu dedzināšana un skatlogu dauzīšana nav īstais veids, kā paust savu nostāju, tomēr reizēm tikai šādas nekārtības liek iedziļināties problēmā.
