Starp fotogrāfijām Dzintara Galeja fotoalbumā ir fotogrāfija, kurā, lūkojoties uz mazo ēku, ir pat grūti noticēt, ka tie ir “Jaunstāmeri” – viņa vecāku mājas. Trīsdesmit gadu laikā, kopš Dzintars kopā ar kundzi Ilzi ir atgriezies viņa dzimtajās mājās, tās līdz ar saimniecības ēkām pārtapušas līdz nepazīšanai. No savulaik tēva celtajām ēkām neskarta līdz šodienai saglabājusies tikai klēts.
Aktīvai atpūtai
“Vispirms aiziesim apskatīt pirtiņu, kur savulaik, būdams Breša zemnieks, kaltēju graudus,” aicina saimnieks. Plašajā pērtuvē, kas reizē ir arī mazgāšanās telpa, lāvas darinātas no apses un ozola, tāpēc ir iespējams izvēlēties, uz kuras pērties, lai pēc tam veldzētos dīķī, kas turpat – pirts durvju priekšā, vai arī izmantotu dušu. “Pirti renovēju ar tādu domu, lai cilvēkiem, kas vēlas atpūsties, radītu tādas iespējas. Tas nenozīmē, ka visu laiku jāsēž tikai pirtī. Esmu padomājis arī par citām laika pavadīšanas iespējām, piemēram, izvizināšanu ar hipodroma zirgiem. Šo iespēju apspriedu ar attālo kaimiņu. Drīzumā tiks atvestas smiltis. Tad būs gatavs arī volejbola laukums. Ir arī basketbola grozs. Vieglāku sporta veidu cienītāji var mest šautriņas, ļauties prāta spēlēm vai tāpat vien vizināties riņķa karuselī,” stāsta Dzintars. Saimnieks ierīkojis dīķi ne tikai pie pirts. Aiz sporta laukuma tapis vēl viens liels dīķis, kam piešķirta interesanta forma. Lai nevajadzētu domāt, kur likt izrakto zemi, tā sastumta kaudzē, veidojot prāvu pakalnu, uz kura Dzintars iecerējis rast vietu jāņugunij, lai citugad “Jaunstāmeros“ pulcētos arī līgotāji.
Vieta – 30 cilvēkiem
“Tagad izrādīšu pārējās viesiem domātās telpas,” ejot garām vietai, kur top 72 kvadrātmetrus liels pagrabs, aicina Dzintars. Mājas vienā galā kāpnes ved uz ēkas otro stāvu, kur atrodas kamīnzāle, kurā ērti var izvietoties vairāk nekā 20 cilvēki. Saimnieks stāsta, ka arī izguldināt varot tādu pašu viesu skaitu. To apliecina vairākas viesiem iekārtotās istabas, kurās mūsdienīgi priekšmeti sadzīvo ar senatnes lieciniekiem – kumodēm, skapjiem, dīvāniem, krēsliem, galdiem un citiem priekšmetiem, kam restauratori piešķīruši otru mūžu. Atsevišķu telpu Dzintars iecerējis iekārtot kā senlietu muzeju. Katrs priekšmets tajā saistās ar konkrētu Galeju dzimtas cilvēku. Ēkas saulainajā pusē saimnieks ierīkojis vaļēju terasi, ko pats dēvē par dabisko solāriju. “Viss telpu iekārtojums un plānojums ir tapis manā galvā. Ieceru vēl ir daudz, ja vien paspēšu tās īstenot,” bilst Dzintars. Mājā netrūkst arī gaišas verandas, kur saimnieki viesiem piedāvā iespēju nodegustēt dažādus pašdarinātos vīnus, kas raudzēti no pašu dārza ogām.
