Kaspars Vītols dzimis 18. novembrī. Viņam tā ir parasta dzimšanas diena, kad ciemos ierodas radi, draugi un paziņas, vienīgi tā ir brīvdiena.
Kaspars Vītols dzimis 18. novembrī. Viņam tā ir parasta dzimšanas diena, kad ciemos ierodas radi, draugi un paziņas, vienīgi tā ir brīvdiena.
Pirmā skola Kasparam bija Bērzu pamatskola, kur viņš mācījās tikai vienu gadu – ceturtajā klasē. Šis arī Bērzu pamatskolai bijis pirmais darba gads. Vēl tagad Kaspars atceras, ka tā bijusi tik liela, ka varējis pat apmaldīties. Piektajā un sestajā klasē Kaspars mācījies Gulbenes vidusskolā, un viņa atmiņas saistās ar matemātikas stundām un ziemas sporta spēlēm, kad veiklībā sacentušās paralēlklases. Viņa pirmā iepazīšanās ar pašreizējo skolu – Gulbenes ģimnāziju – notikusi skolas ēdnīcā, kur Kaspars pusdienojis. Tagad viņš ir jau 12. klases skolnieks un saprot, ka jābeidz ģimnāzija ar pēc iespējas labākām atzīmēm. Par tālākiem mērķiem pagaidām nav izlemts, bet mācības varētu turpināt Latvijas Universitātē.
“Domāju, ka mācīties ir viegli, bet tagad saprotu, ka tā vis nav,” stāsta Kaspars. Tuvojas Ziemassvētki, un šis laiks viņam saistās ar “Slepenā draudziņa” spēli starp klasesbiedriem, kad cits citam gatavo pārsteigumus.
Par sevi viņš ir pārliecināts, nepaļaujas uz veiksmi, jo tā cilvēkiem liek vilties, un tic tikai saviem spēkiem. Reizēm ir sajūta, ka paiet laiks un neesi to izmantojis lietderīgi, tomēr Kaspars solās to labot.
Kaspars labprāt dotos uz Maiami, kur varētu atpūsties, bet viņa dzīves mērķis ir atrast labu darbu un izveidot stabilu ģimeni. Par varu viņš izsakās negatīvi, jo tā cilvēkus sabojā, tāpēc viņš par svarīgu uzskata pasauli, ap viņu – tā ir ģimene un skola.
Visaugstāk cilvēkos vērtē izmanību un viltību, bet nepatīk, ja otrs ir liekulīgs. “Cilvēks ir tas, kas viņš ir, nevis tas, kas viņam pieder,” saka Kaspars.
